Zonde "OSIRIS-REx" ceļā uz Zemei tuvo asteroīdu devās 2016. gadā. Pēc apmēram diviem gadiem zonde bija klāt un 2018. gada decembrī sāka riņķot ap asteroīdu piecu kilometru attālumā no tā virsmas, kartējot tā virsmu. Tā tika pavadīts pusotrs gads, un pēc tam ievāktā informācija tika izmantota, lai misijas komanda izvēlētos perspektīvāko vietu, kur pagrābt asteroīda paraugu. Tas izdevās lieliski, un zonde sāka ceļu mājup. Kulminācija misijas pirmajam posmam – parauga nomešana uz zemes. Pirmajam posmam tāpēc, ka pats kosmiskais lidaparāts savu darbu vēl nav beidzis. Tas dosies tālāk uz asteroīdu "Apophis". Tomēr paraugi neapšaubāmi ir vērtīgākā šīs misijas balva. Uz mirkli gan nebija skaidrs, vai tie līdz zemes virsmai nonāks neskarti.
Nepilnus 50 kilogramus smagā kapsula ar paraugiem Zemes atmosfērā ielidoja ar ātrumu, kas pārsniedza 43 tūkstošus kilometru stundā. Pēc noteikta laika bija jānostrādā mehānismam, kas izlaiž pirmo nelielo izpletni, kam kapsula jānostabilizē un jāsamazina tās ātrums, pirms tiek atveras galvenais izpletnis. Taču komanda uz Zemes nespēja apstiprināt, ka mazais izpletnis atvēries. Lielā izpletņa atvēršanās brīdī, kad kapsula vēl lido ar ļoti lielu ātrumu, arī var nebeigties labi.
Ko šajā laikā domāja Dante Loreta, helikopterā lidojot uz vietu, kur vajadzēja piezemēties kapsulai? "Es vienkārši centos noturēties, lai starptautiskas auditorijas priekšā nesabruktu. Teicu sev, ka jāsavācas," Loreta preses konferencē atzina, stāstot par sajūtām brīdī, kad vēl nebija skaidrs, vai abi izpletņi atvērušies, kā plānots. Par mazo izpletni nekas nebija zināms, taču dažas minūtes pēc zondes ielidošanas atmosfērā pienāca ziņa, ka galvenais izpletnis sekmīgi atvēries un kapsula piezemējusies neskarta.
"Tas bija brīdis, kad laidu vaļā emocijas. Asaras tecēja pa vaigiem. Tas bija vienīgais, kas man bija jādzird. No šī brīža mēs zinām, ko darīt. Viss ir drošībā, mēs to paveicām," saviļņojumu neslēpa pētnieks, kuram šī misija bija divu desmitgažu ilgs darbs. "Zināju – kopš brīža, kad atvēries galvenais izpletnis, viss bija galā. Vairs negaidīja nekādi pārsteigumi. Tas bija visaptverošs atvieglojums, pateicība, lepnums un sajūsma. Mēģināju sevi pārliecināt, ka nesapņoju, ka šis patiesi notiek, ka kapsula piezemējas veiksmīgi un mūsu rokās drīz būs īsta dārgumu lāde zinātnei."
Iepriekš paraugus no asteroīdiem pagrābušas Japānas Kosmosa aģentūras JAXA zondes, taču daudzums bija niecīgs. "OSIRIS-REx" guvums ir krietni labāks – aptuveni 250 grami. Paraugi nonāks pie NASA sadarbības partneriem un zinātniekiem visā pasaulē un palīdzēs šķetināt agrīnās Saules sistēmas noslēpumus. Asteroīdi ir Saules sistēmas "pirmatnējie iedzīvotāji", kas kopš tās izveidošanās pirms vairāk nekā 4,5 miljardiem gadu ir mainījušies visai maz.
Svaigi, Zemes atmosfēras nepiesārņoti paraugi ir laika kapsula ar vēstījumu no šīs senās pagātnes. Daļa pētnieku arī cer, ka "Bennu" paraugi ļaus arī noskaidrot, kā uz Zemes nonācis ūdens vai pat dzīvībai nepieciešamie "būvmateriāli", piemēram, aminoskābes. To dēvē par panspermijas teoriju – tās piekritēji uzskata, ka pirmās dzīvībai raksturīgās un dzīvību veidojošās organiskās vielas uz Zemes nonāca no kosmosa, nevis radās uz Zemes bioķīmisku procesu rezultātā no vienkāršākiem savienojumiem.
Raudzīsim, ko asteroīda "Bennu" putekļi mums pastāstīs!
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
