Pēdējo gadu laikā Avi Lēbs, Hārvarda Universitātes astrofiziķis, izvēlējies droši soļot pa ceļiem, kurus viņa kolēģi min ar lielu piesardzību. Proti, viņš ir ne tikai apņēmības pilns kādreiz pierādīt, ka uz mūsu planētas rodamas ārpuszemes dzīvu būtņu atstātas liecības, bet ne reizi vien izteicies, ka šādi pierādījumi viņam jau esot rokā. Līdzgaitnieki nozarē uz Lēbu pārsvarā nu skatās skeptiski, un ja ne postenis prestižajā augstskolā, tad droši vien norakstītu viņu kā kārtējo "trako".

Sākumā varētu atgādināt, cik neaptverami plašs ir Visums un cik daudz tajā galaktiku, zvaigžņu un planētu. Tīri statistiski uz daudzām no tām vajadzētu būt apstākļiem, kas vismaz teorētiski ir labvēlīgi dzīvības attīstībai. Kad tiek apjautāti astrobiologi un prasīts, vai ārpus Zemes eksistē dzīvība, daudzi sliecas atbildēt: "Jā, bet…" Un šis "bet" ir ļoti būtisks.

Pirmkārt, nav teikts, ka šī dzīvība eksistē tajā pašā laikā, kad eksistējam mēs. No attāluma par kādas inteliģentas būtnes eksistenci mēs uzzinātu, piemēram, uztverot noteiktus radiosignālus. Uz to pārsvarā vēsturiski arī koncentrējušies visi SETI jeb "Search for Extraterrestrial Intelligence" meklējumi. Kā mēs zinātu, ka šie radiosignāli nav dabiskas izcelsmes, un kā vispār saprasties ar citplanētiešiem, kuri noteikti nerunā latviski vai angliski? Podkāstā "Zinātne vai muļķības" astronoms Ilgonis Vilks pastāstīja, ka "ideālā gadījumā mēs gribētu, lai atsūta kaut vai tik elementāru ziņu kā naturālo skaitļu rinda. Viens impulss, pauze. Divi impulsi, pauze. Trīs impulsi un atkal pauze... Tad būtu viennozīmīgi skaidrs, jā – tas ir mākslīgi radīts signāls. Atklāts gan paliek jautājums, vai matemātikas "valoda" Visumā ir tik universāla, kā mums gribētos domāt." Un nav arī teikts, ka tehnoloģiski attīstītas būtnes sazinātos tieši ar radiosignāliem. Iespējams, tas būtu lāzers, kvantu starojums, gravitācijas viļņi vai jebkas cits, piebilda astronoms.

Otrkārt, pat ja šobrīd uz kādas planētas vai vesela lēruma planētu ir tehnoloģiski attīstītas būtnes, vairums pētnieku ir vienisprātis, ka mēs ar tām nekad nesatiksimies. Nedz mēs apciemosim citplanētiešus, nedz viņi mūs – Visuma attālumi ir vienkārši pārāk grandiozi. Līdz tuvākajai zvaigznei aiz Saules vien būtu jāmēro četri gaismas gadi. Ar pašreizējām tehnoloģijām šāds lidojums mums prasītu tūkstošiem gadu.

Un tieši tāpēc daudziem ir problēmas ar Lēba apgalvojumiem. Viņš iet daudz tālāk par pieņēmumiem, ka kaut kur tur, ārā, vēl varētu būt dzīvas un inteliģentas būtnes. Lēbs mērķtiecīgi cenšas pierādīt, ka tās ir apciemojušas mūsu Saules sistēmu,

Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.

Lūdzu, uzgaidi!

Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...

Loading...

Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!