Foto: Shutterstock
Kā zināms, astronautiem kosmosā ir ļoti maz iespēju nodarboties ar kulināriju un pārsteigt kolēģus ar izsmalcinātām vakariņām. Viņiem ir jāpaļaujas uz to, kas iedots līdzi jau gatavs un vien uzsildāms vai ātri pagatavojams, pievienojot ūdeni. Lai maltītes ilgajā sešu mēnešu maiņā Starptautiskajā kosmosa stacijā nepaliktu atmiņā kā ļauns murgs, talkā nāk zinātnieki.

Jau uz Zemes nav viegli ievērot sabalansēta uztura pamatprincipus, kur nu vēl kosmosā! Jā, Starptautiskajā kosmosa stacijā (SKS) jau ir iemanījušies audzēt dārzeņus, taču tas joprojām nav viegls process – prasa gan vērtīgo ūdeni, gan arī izaudzēts tiek vien tik daudz, lai pietiktu eksperimentiem un nelielām degustācijām, bet ne pilnvērtīgam uzturam.

Astronautu uzturs ievērojami atšķiras no tā, kādu mēs ievērojam uz Zemes, jo viņi atrodas pilnīgi citādos apstākļos un viņus ietekmē absolūti atšķirīgi faktori nekā mūs – bezsvara stāvoklis, kosmiskā radiācija, vibrācijas, ārpus stacijas arī krasas temperatūras izmaiņas utt. Pētījumi rāda, ka astronautam-vīrietim ik dienu jāuzņem vismaz 1,2 kilogrami pārtikas, lai uzturētu vēlamo ķermeņa masu un enerģijas līmeni, turklāt ēdieniem jāsatur divreiz vairāk ogļhidrātu un olbaltumvielu nekā vajadzētu vidusmēra cilvēkam uz Zemes.

Tāpēc zinātnieki kosmosa pārtikai pievērš īpaši lielu uzmanību, arī domājot vēl tālāk – par iespējamo ceļojumu uz Marsu un ilgstošu uzturēšanos uz sarkanās planētas. Kaut ko ēst un garšīgi ēst – tā tomēr ir liela atšķirība. Tāpēc pētnieki ir izvēlējušies, izpētījuši un nodegustējuši 10 ēdienus, kas būtu ne tikai garšīgi, bet arī pilnvērtīgi ilgtermiņa kosmosa lidojumā astronautam-vīrietim. Tādus pat pētījumus tuvākajā laikā veiks arī, domājot par astronautēm-sievietēm. Četri no šiem ēdieniem bija veģetāri, seši ar gaļu. Pētījuma rezultāti publicēti žurnālā "ACS Food Science & Technology".

Pilnvērtīgam uzturam astronautu izpratnē ir jābūt bagātam ar kalorijām un barojošam, izmantojot produktus, ko būtu iespējams izaudzēt lidaparātā ierobežotas ūdens pieejamības apstākļos vai ilgstoši uzglabāt.

Ēdieni, kas satur gaļu, tipiski nodrošina augstāku svarīgo uzturvielu – olbaltumvielu un vitamīna B12 – koncentrāciju, salīdzinot ar veģetārajiem ēdieniem. Taču dzīvnieku izcelsmes produktu uzglabāšana ilgtermiņa lidojumiem prasa lielāku platību, kas padara tos par sarežģītām sastāvdaļām, ko iekļaut uzturā, raksta pētījuma autori. Tāpat kosmosā nav iespējams izmantot maizi – drupačas apdraud gan astronautus, gan lidaparāta drošību, toties dārzeņus gan ir iespējams audzēt kosmiskajos lidaparātos un nākotnē arī Mēness un Marsa bāzēs.

Ņemot visus šos aspektus, pētnieki noteikuši, ka vislabākais ēdiens astronautiem ir bagātīgi dārzeņu salāti no lapu kāposta ar sojas pupiņām, magoņu sēklām, diedzētiem graudiem, riekstiem, saldo kartupeli un saulespuķu sēklām. Taču bez mērces!

"Uzskatu, ka šī ir ļoti laba izvēle!" vērtē Ohaio Universitātes uztura pētniece Ketlīna Kārtere, kura nav saistīta ar šo pētījumu. "Ja mēs plānojam pagarināt uzturēšanās laiku kosmosā, mums ir vairāk jāizvēlas veģetāri ēdieni. Mums ir jābūt spējīgiem izaudzēt produktus pašiem."

Bez uzturvielām pētnieki skatīja vēl vienu ļoti būtisku niansi – garšu. Pētījumā tika iesaistīti arī četri brīvprātīgie, kuri degustēja "kosmosa salātus" un deva savu novērtējumu tieši no garšas viedokļa. Kopumā iznākums bija pozitīvs, viens no brīvprātīgajiem norādīja, ka salātos esot patikusi "kartupeļu saldā garša un svaigais kraukšķīgums".

Taču tajā pašā laikā pētnieki norāda uz vairākiem ierobežojošiem faktoriem, un tas lielākoties attiecas uz dārzeņu audzēšanu kosmosā. Lai arī ir panākts ievērojams progress, un jau gadiem SKS audzē salātus un tomātus, joprojām nav izveidota efektīva kultivācijas sistēma, kas ļautu palielināt ražu. Turklāt kosmosā audzētajos salātos iztrūkst vairāki svarīgi vitamīni un minerālvielas, kas ir vitāli nepieciešami, bet to varētu labot ar piedevām, norāda pētījuma autori.

Uztura zinātniece norāda, ka derētu arī izskatīt dažādas kultūras atšķirības un individuālus ierobežojumus, piemēram, pārtikas alerģijas, nepanesības un individuālās garšas īpatnības.

"Dažādās kultūrās ir dažādi ēdieni," saka Kārtere. "Ēdienam ne tikai jāizskatās un jāgaršo labi, tam ir jābūt ne tikai vērtīgam, bet arī tādam, ko patiešām kārojas apēst, tas ir ļoti svarīgi."

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!