Plaukstas izmēra māla plāksnīte vēsta par katastrofu noslēpumainajā hetu impērijā

Māla plāksnītē, kas ir 3300 gadus sena, lasāms ķīļraksta teksts gan hetu, gan hurru valodās. Hetu valodā stāstīts par kara uzliesmojumu, bet hurru valodas uzraksts ir lūgšana par uzvaru. Iebrukums notika hetu pilsoņu kara laikā, iebrucējiem cenšoties palīdzēt vienai no karojošajām grupām, liecina ķīļraksta teksta tulkojums.

Plaukstas izmēra māla plāksni 2023. gada maijā atrada Japānas Anatolijas Arheoloģijas institūta arheologs Kimijoši Matsumura hetu pilsētas drupās Buklukalē, aptuveni 60 kilometrus uz dienvidaustrumiem no Turcijas galvaspilsētas Ankaras.

Arheologi uzskata, ka Buklukale bija lielākā hetu pilsēta. Jaunais atklājums liek domāt, ka tā bija arī karaliskā rezidence. Iespējams, līdzvērtīga hetu galvaspilsētā Hatušā esošajai, kas atrodas aptuveni 112 kilometrus uz ziemeļaustrumiem.

Saskaņā ar Londonas Universitātes koledžas seno Tuvo Austrumu valodu asociētā profesora Marka Vīdena tulkojumu, māla plāksnes pirmajās sešās ķīļraksta rindiņās hetu valodā teikts, ka "četrās pilsētās, ieskaitot galvaspilsētu Hatušu, valda katastrofa", bet atlikušās 64 rindas ir lūgšana hurru valodā, lūdzot uzvaru.

Hurru valodu heti izmantoja reliģiskām ceremonijām, Matsumura pastāstīja portālam "Live Science". Šķiet, ka šī plāksne svēta rituāla pieraksts, ko veicis hetu valdnieks.

"Huru māla plāksnes atrašana nozīmē, ka reliģisko rituālu Buklukalē veica hetu valdnieks, un tas liecina, ka viņš bija ieradies Buklukalē un veicis rituālu," norāda pētnieks.

Arheologi uzskata, ka pirmās hetu karaļvalstis izveidojās Anatolijas – tagadējās Turcijas – centrālajā daļā aptuveni 2100. gadā pirms mūsu ēras. Līdz 1450. gadam pirms mūsu ēras heti bija kļuvuši par galveno varu reģionā. Heti ir pieminēti Vecajā Derībā, bet senie ēģiptiešu uzraksti vēsta par cīņu ar hetu impēriju 1274. gadā pirms mūsu ēras kaujā pie Kadešas – senas pilsētas netālu no mūsdienu Homsas, Sīrijā, kas ir viena no agrākajām vēstures liecībās fiksētajām kaujām.

Matsumura un viņa kolēģi izrakumus Buklukalē veic aptuveni 15 gadus. Viņi iepriekš bija atraduši tikai salauztas māla plāksnītes, bet šī ir gandrīz ideālā stāvoklī.

Sākotnēji hurru valodā runāja šā reģiona Mitani karalistē, kas vēlāk kļuva par hetu vasaļu valsti. Valoda joprojām ir grūti saprotama, un eksperti pavadīja vairākus mēnešus, cenšoties uzzināt uzraksta jēgu, saka Matsumura.

Beigās izrādījās, ka teksts hurru valodā ir lūgšana, kas adresēta Tešobam, kas ir vētras dieva vārds hurru valodā. Tas bija gan hetu, gan hurru panteona galva. Tekstā tiek slavēts dievs un viņa dievišķie senči, un tajā vairākkārt pieminētas saziņas problēmas starp dieviem un cilvēkiem.

Pēc tam lūgšanā ir uzskaitīti vairāki cilvēki, kuri varētu būt ienaidnieku valdnieki, un nobeigumā tiek lūgts dievišķais padoms, stāsta Matsumura.

Hetu impērija no vēstures pazuda 12. gadsimta pirms mūsu ēras sākumā, kas sakrīt ar vēlā bronzas laikmeta beigām, kad daudzas senās civilizācijas Vidusjūras reģionā satricināja nemieri.

Kā aprakstījis vēsturnieks Ēriks Kleins grāmatā "1177 B.C.: Civilization Collapsed", sabrukuma iemesli nav zināmi, taču tas var būt arī bads, ko veicinājušas klimata pārmaiņas.

Tomēr šķiet, ka iebrukums, uz ko atsaucas jaunatklātā plāksnīte, nav saistīts ar šiem notikumiem. Matsumura stāsta, ka māla plāksne datēta ar hetu karaļa Tudhalijas II valdīšanas laiku, aptuveni no 1380. līdz 1370. gadam pirms mūsu ēras – aptuveni 200 gadus pirms vēlā bronzas laikmeta beigām.

"Šķiet, ka plāksne nāk no pilsoņu kara perioda, par kuru mēs zinām no citiem [hetu] tekstiem," viņš teica. "Šajā laikā hetu impērijā iebruka no daudziem dažādiem virzieniem vienlaikus, un daudzas pilsētas tika pilnībā iznīcinātas."

Jaunais atradums apstiprina hurru reliģisko tradīciju svarīgo lomu hetu galmā agrīnā impērijas periodā," portālam "Live Science" stāsta Daniels Švēmers, Vircburgas Universitātes seno Tuvo Austrumu studiju vadītājs Vācijā.

Švēmers, kurš nav saistīts ar šo pētījumu, atzīmēja, ka darbs vēl nav oficiāli publicēts recenzējamā žurnālā, taču "jaunā plāksnīte ir ļoti nozīmīgs papildinājums mūsu zināšanām par garīgo literatūru hurru valodā".