Kopā bija aptuveni 1200. Vērienīgākajā no eksperimentiem tika izmantoti 664, bet pēc kara no tiem sākumā uzieti 659. Iespējams, dažus bēgot līdzi bija paķēris eksperimenta vadošais zinātnieks – Nobela prēmijas laureāts Verners Heizenbergs. Pārējie no vairāk nekā tūkstoša jau pēckara gados bija palikuši kur nu kurš, tostarp ir aizdomas, ka daži simti caur melno tirgu nonākuši arī Padomju Savienībā. Taču nekas daudz nav zināms arī par lielāko daļu no amerikāņu karavīru un zinātnieku sākotnēji uzietajiem 659. Līdz 2013. gadā viens no tiem visai noslēpumaini uzradās uz Merilendas Universitātes fiziķa Timotija Keta galda. Runa ir par nacistu nesekmīgajā kodolprogrammā izmantotajiem urāna kubiem, kuru pēdas cer sadzīt zinātnieki.


Pirmie sāka, bet nekur tālu netika

Kaut ASV bija pirmās, kas demonstrēja kodolieroča postošo spēku, kodolfizikas pirmsākumi meklējami tieši Vācijā. Kodolu dalīšanos, kā rezultātā, atoma kodolam sadaloties divos vai vairākos vieglākos kodolos, izdalās enerģija, pirmie nepilnu gadu pirms Otrā pasaules kara novēroja vācu fiziķi Oto Hāns un Fricis Štrāsmans. Apstarojot urānu ar neitroniem, Hāns un Štrāsmans secināja, ka rezultātā veidojas daudz vieglāki elementi – bārijs un kriptons. Atklājumu teorētiski palīdzēja izskaidrot Hāna kolēģe Līze Meitnere, Austrijas ebrejiete, kurai 1938. gadā līdz ar Austrijas pievienošanu nacistiskajai Vācijai nācās emigrēt uz Zviedriju. Jau krietni pirms tam emigrējis bija māsasdēls Oto Frišs, kurš vēlāk darbojās Manhetenas projektā un pielika roku pirmo kodolbumbu radīšanā. Talantīgā Meitnere, kuru Alberts Einšteins nodēvējis par "mūsu (vācu) Mariju Kirī", kategoriski atteicās piedalīties projektā, kura nolūks ir radīt postošu ieroci.

Izskanējušas arī versijas, ka viena no nacistu kodolprogrammas atslēgas figūrām – Nobela prēmijas laureāts un Heizenberga nenoteiktības principa formulētājs Verners Heizenbergs –mērķtiecīgi sabotēja nacistu kodolprogrammu, novedot pētījumus dažādos strupceļos. Šajā jautājumā aizvien ir divas nometnes, katra nocietinājusies savu argumentu ierakumos.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!