Foto: Arhīva foto
Līdz 2020. gadam vairāk cilvēku bija spēruši kāju uz Mēness virsmas nekā nolaidušies Čelendžera dzelmē. Un aizvien daudz vairāk cilvēku pabijuši kosmosā nekā dziļākajā mums zināmajā vietā okeānā. Uz tā fona Everests, kura virsotni nu sasnieguši jau tūkstošiem kāpēju, šķiet kā pastaiga tūristu iecienītās dabas takās. Pirmie tumsā devās amerikānis Dons Volšs un šveicietis Žaks Pikārs ar batiskafu "Trieste". Viņu rekords netika atkārtots 52 gadus.

Zemūdens dirižablis

Kas īsti ir batiskafs? Termins radies no grieķu valodas vārda "bathús" ("dziļš") un "skáphē", kas apzīmē vieglu laivu. Batiskafa darbības princips ir kas līdzīgs zemūdens versijai par gaisa balonu. Gaisa balons spēj pacelties gaisā tāpēc, ka karsts gaiss ir vieglāks par aukstu. Vai dirižabļu gadījumā – tie ceļas augšup, jo tiek izmantotas par gaisu vieglākas gāzes – ūdeņradis, hēlijs. Batiskafs ir gluži kā šāds balons vai dirižablis – augšpusē ir nodalījums, kas nodrošina peldspēju un ļaus pacelties augšup no dzīlēm, bet apakšā lode, kurā atrodas apkalpe. Fundamentāli ideja ir līdzīga, taču izpildījums gan nē. Batiskafa "balona" daļa jeb peldspējas tvertne nav pildīta ar gaisu vai kādu gāzi, kas ļautu peldlīdzeklim atkal uznirt. Ar katriem desmit metriem zem ūdens spiediens palielinās par apmēram vienu atmosfēru. Šāda ar gaisu pildīta tvertne ātri vien tiktu saspiesta. Krietni pirms tiktu sasniegts pat pusceļš līdz Čelendžera dzelmei. Nemaz nerunājot par pašu dziļāko vietu okeānā, kur spiediens uz vienu kvadrātcentimetru virsmas pārsniedz tonnu. Par to, kas notiek, zemūdens peldlīdzeklim neizturot šo spiedienu, nupat atgādināja "Titan" implozija, kā rezultātā acumirklī gāja bojā pieci cilvēki.

Batiskafs, lai regulētu ieniršanu un uzniršanu, izmanto šķidrumus, kas ir daudz grūtāk saspiežami par gāzēm. Pirms dodamies tālāk pie pašiem stāsta varoņiem – Volša un Pikāra –, un viņu mestā izaicinājuma mirušo valstības pavēlniekam Aīdam, pavisam īsi par šo aparātu un tā darbības principiem.

Tātad – pati galvenā sastāvdaļa ir lode, kurā uzturēsies apkalpe. Lode tāpēc, ka okeāna dzelmē ūdens spiediens ir vienāds no visām pusēm, un lode ir tā ģeometriskā forma, kas vienmērīgi sadala spiedienu pa visu virsmas laukumu. Proti, šādas formas apkalpes nodalījumam ir vislabākā izturība.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!