Īsumā – Indonēzijas arheologu komanda apgalvo, ka izdzisuša vulkāna virsotnē atrodamā arheoloģiskā vieta ar nosaukumu Gunung Padang nav vis dabas veidota, bet gan cilvēku būvēta. Tā esot tapusi vairākos piegājienos, no kuriem senākais celtniecības posms sācies laika posmā pirms 16 līdz 27 tūkstošiem gadu. Daudz senāk par ledus laikmeta beigām un arī senāk par mūsdienu Turcijas teritorijā esošo Göbekli Tepe būvi, kas ir 11 tūkstošus gadu sena. Par Turcijā esošo struktūru šaubu nav – tā ir cilvēku roku darbs.
Taču par apgalvojumiem, kas saistīti ar Gunung Padang, jau uzreiz pēc darba publicēšanas citi arheologi sāka raukt pieres. Par šo pētījumu un atklājuma interpretāciju vairāk var lasīt šeit:
Tad kā sanāk? Pētījums publicēts akadēmiskā izdevumā un viss – pirms 4600 gadiem celtā Džosera piramīda nu tāda pusaudze vien skaitās? Un būves Turcijā vairs nav vissenākās zināmās šāda veida celtnes? Ne gluži.
"Piramīdas celt nav viegli. Tam vajag attīstītas prasmes," uzsvēris pētījuma līdzautors Denijs Hilmens Natavidjaja un piebildis, ka "tieši tāpēc piramīdas kļuvušas par attīstītu civilizāciju simbolu". Un tieši šie grandiozie apgalvojumi ne tikai piesaista mediju uzmanību, bet liek sarosīties arī citiem arheologiem. Piemēram, Lufti Jondri, arī indonēzietim, kas pētījis senās civilizācijas savā dzimtenē. Viņa darbi liecina, ka cilvēki šajā reģionā laika posmā pirms sešiem līdz 12 tūkstošiem gadu mituši alās, un nav nekādu pazīmju, ka tie bijuši prasmīgi mūrnieki.
"Es esmu pārsteigts, ka pētījums vispār šādā formā tika publicēts," izdevumā "Nature" citēts Kārdifas Universitātes arheologs Flints Dibls. Kaut darbā iekļautie dati ir leģitīmi un nav sagrozīti (runa ir par, piemēram, datēšanu ar radioaktīvo oglekli, kas ļāva noteikt augsnes vecumu dažādos vulkāna krātera slāņos), šo datu interpretācija un secinājumi liek uzdot daudz jautājumus. Dibla ieskatā tie nav pamatoti. Daudz ticamāka pašlaik ir versija par to, ka struktūras veidojušās dabiski, akmeņiem veļoties un krājoties lejup krāterī. Natavidjaja gan uzskata, ka "tik kārtīgos" formējumos akmeņi paši nevarēja savelties.
Jāmin arī, ka Gunung Padang arheoloģiskā vieta minēta "Netflix" seriālā "Ancient Apocalypse", kuru daudzi eksperti kritizējuši par pseidozinātnisku un nepierādītu apgalvojumu popularizēšanu. Centrālā šī seriāla ideja ir, ka pirms pēdējā ledus laikmeta beigām jau eksistējušas attīstītas civilizācijas, un Indonēzijas arheologu grupas apgalvojumi par pirms 20 tūkstošiem gadu veiktiem darbiem vulkāna krāterī saskanētu ar šādu naratīvu. Bet pierādījumu tam nav. Kā izdevumā "Nature" norāda Dienvidkonektikutas Štata universitātes arheologs Bils Fārlijs, augsnes paraugi tiešām ir 27 tūkstošus gadu veci, taču tajos nav nekādu pazīmju, kas liecinātu par cilvēku aktivitāti – nedz ogles no ugunskuru vietām, nedz kaulu fragmenti, nedz instrumenti vai kas cits.
Šobrīd pieejamie arheoloģiskie pierādījumi liecina, ka cilvēki no mednieku-vācēju kopienām sarežģītākas sabiedriskās struktūras sāka veidot laika posmā pirms apmēram 11,7 tūkstošiem gadu.
"Archeological Prospection" žurnāla izdevējs sācis izmeklēšanu par šo pētījumu. Iespējams, tas tiks atsaukts. Tikmēr to jebkurš interesents var izlasīt, klikšķinot šeit.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
