Foto: AFP/Scanpix

Uz ielas putenis un salta diena – tādu skatu šoziem redzējām bieži. Nācās arī skapjos meklēt visbiezākos džemperus un zābakus. "Re, normāla, kārtīga ziema – kādas vēl klimata pārmaiņas?!" skandina skeptiķi. Bet vai tas, kas šodien valda aiz loga, tiešām ir "klimats"?

Tieši ar šo jautājumu – ar ko atšķiras klimats no laikapstākļiem? – sāku sarunu ar Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes Ģeogrāfijas nodaļas profesori Agritu Briedi.

– Jā, to bieži vien jauc. Kas ir laikapstākļi? Tas ir atmosfēras stāvoklis noteiktā laika brīdī, un to veido meteoroloģiskie elementi – temperatūra, nokrišņi, vējš, gaisa spiediens. Klimats ir tie paši laikapstākļi, tikai skatīti ilgākā laika periodā.

Man patīk salīdzinājums par drēbju skapi – šodien ārā ir auksti, es vilkšu ziemas jaku, bet skapī ir arī vasaras kleita. Klimats ir visas drēbes skapī, bet laikapstākļi – tas, ko uzvelc tieši šodien.

Par kuru apgalvojumu saistībā ar klimatu jūs teiktu: “Ak Dievs, nu kādas muļķības!”

Kad vienu notikumu izrauj no konteksta. Piemēram, skeptiķi saka – ko jūs te stāstāt, redz, kāda ziema, bagāta ar sniegu, kas par klimata pārmaiņām?! Citreiz šķiet, ka termins “klimata pārmaiņas” tiek izmantots kā arguments naudas līdzekļu iegūšanai arī nevietā.

Klimata pārmaiņas Latvijā mēs varam redzēt izmaiņās zemās temperatūras notikumos – sala periodi ir īsāki un ziemas nav tik noturīgas kā agrāk, kā bija pierasts manā bērnībā.

Pagājušā gadsimta 70., 80. gados mīnus 30 grādi vienu, divas nedēļas janvārī bija diezgan tipiska parādība. Tagad krietni ilgi, vismaz 20 gadus, tāds sals Rīgā nav novērots, ne arī Vidzemes vai Alūksnes augstienē, kur kopumā tiek novērotas zemākās gaisa temperatūras. Tas ir viens no rādītājiem, kur mēs varam ļoti labi redzēt, ka klimatā kaut kas notiek.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!