Ne tikai infrastruktūra un cilvēki ir tie, kas cieš Krievijas pilna mēroga iebrukumā Ukrainā. Karadarbība ietekmējusi arī dzīvo dabu, tostarp apdraudētas sugas, vēsta britu izdevums "The Guardian".
Katru pavasari vidējie ērgļi (Clanga clanga) mēro tālu ceļu no siltajām zemēm uz ligzdošanas vietām Baltkrievijas dienvidos. Mātītes lido no pārziemošanas "kūrorta" Grieķijā, bet tēviņi ierodas no Āfrikas austrumiem. Pētnieki 2017. gadā vairākus desmitus ērgļu aprīkoja ar GPS raidītājiem, lai izsekotu to migrācijas ceļiem. Tobrīd vēl neviens neparedzēja, kas notiks nepilnus piecus gadus vēlāk.
2022. gada februārī Krievija sāka savas agresijas nākamo fāzi un vairākos virzienos iebruka Ukrainā. Nu dati rāda, ka uz to reaģējuši arī dzīvnieki. Karš būtiski izmainījis arī ērgļu migrācijas ceļus un paradumus. Salīdzinot ērgļu maršrutus 2022. gada martā un aprīlī ar maršrutiem, ko tie izvēlējās laika posmā no 2018. līdz 2021. gadam, skaidri redzams, ka putni metuši līkumu ap konflikta zonām.
Vidēji tiem nācies nolidot 85 kilometrus vairāk nekā ierasts. Uz kopējā fona tas varbūt nešķiet tik daudz, taču ir vēl kādas izmaiņas. Kopš iebrukuma sākuma ērgļi Ukrainas teritorijā apstājas daudz retāk vai neapstājas nemaz. Migrējošajiem putniem pieturas punkti, kur uzņemt barību, padzerties un atpūsties, ir vitāli svarīgi, lai galamērķī nonāktu gatavi pēcnācēju radīšanai.
"Iedomājieties, ka jums jānoskrien maratons, taču bez ūdens pauzēm. Un finišā jums kāds palūdz noskriet vēl kādus 12-15 kilometrus," izdevumam "The Guardian" karadarbības ietekmi uz ērgļu migrāciju komentēja pētījuma līdzautors, Austrumanglijas Universitātes pētnieks Čārlijs Rasels.
Kopumā ērgļu ceļojums nu prasa 55 stundas vairāk laika nekā iepriekš. Ja pirms iebrukuma Ukrainā atpūtas pauzes izmantoja 90% no ar sensoriem aprīkotajiem ērgļiem, tad šobrīd to dara jau tikai 32%. Dažas no ierasti izmantotajām atpūtas vietām migrācijas ceļā vairs neizmantoja neviens ērglis. Likumsakarīgi arī, ka lielākās novirzes no ierastā migrācijas ceļa novērotas vietās, kur militārā aktivitāte ir visintensīvākā. Tā mainīta lidojuma laikā un sporādiski, reaģējot uz pēkšņiem notikumiem, piemēram, eksplozijām. "Nav tā, ka putni ik rītu lasa ziņas un nolemj, kuriem apgabaliem labāk mest līkumu," pajoko Rasels.
Kādas ir sekas? Ja ērgļi galamērķī nonāk vēlāk un ir noguruši vairāk, tas var negatīvi ietekmēt spēju radīt pēcnācējus, bažījas ornitologi. Turklāt vidējais ērglis ir Eiropā aizsargājama suga. Tiek lēsts, ka savvaļā ir vien ap 4-10 tūkstošiem pieaugušu īpatņu, un populācija turpina sarukt.
Ar šo pētījumu nesaistītais doktors Džims Reinoldss, Birmingemas Universitātes asociētais profesors, raidorganizācijai BBC atzina, ka par šo situāciju ir ļoti nobažījies. "Bez šaubām, karadarbība Ukrainā fundamentāli ietekmē šīs sugas migrāciju [..] un var traucēt vairošanos," sprieda speciālists.
Seko "Delfi" arī vai vai Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
