Foto: AFP/Scanpix/LETA
Gandrīz piektā daļa pasaules sauszemes teritorijas pēdējo 60 gadu laikā pielāgota cilvēku vajadzību apmierināšanai – vai tā būtu apmežotu teritoriju izciršana un pārveidošana par lauksaimniecības zemēm, vai arī savannu transformēšana par ganībām. Kopumā šajā laikā pārveidotas teritorijas Eiropas un Āfrikas kopējās platības apjomā – aptuveni 40 miljoni kvadrātkilometru. Tam ir arī būtiskas implikācijas klimata pārmaiņu ierobežošanas ziņā, vēsta aģentūra AFP.

"Tā kā zemes izmantošanas veidam ir centrāla loma klimata pārmaiņu ierobežošanā, biodažādības nodrošināšanā un pārtikas ražošanā, ir būtiski izprast pilnu zemes lietošanas dinamiku, lai izstrādātu ilgtspējīgu zemes izmantošanas stratēģiju," ziņu aģentūra AFP citē pētījuma vadošo autori Karīnu Vinkleri.

Augi un augsne, īpaši tropiskajos mežos, piesaista apmēram trešdaļu cilvēku darbības rezultātā izdalītā oglekļa piesārņojuma, tāpēc liela mēroga izmaiņas sauszemes platībās var būt izšķirošais faktors – izdosies vai neizdosies sasniegt Parīzes klimata līgumā nospraustos temperatūras iegrožošanas mērķus. Jāatgādina, ka 2015. gadā noslēgtā līguma virsmērķis ir panākt, ka globālā sasilšana nepārsniedz divus grādus pēc Celsija salīdzinājumā ar pirmsindustriālo laiku. Tas ir minimālais mērķis, bet vēlamāks rezultāts būtu sasilšanu apturēt zem 1,5 grāda robežas. Šobrīd rādītājs ir +1,2 grādi pret noteikto atskaites punktu.

Apmežoto teritoriju platība kopš 1960. gada sarukusi par aptuveni miljonu kvadrātkilometru, taču sadalījums ir ļoti nevienmērīgs – ziemeļu puslodē, tostarp Eiropā, Krievijā, Ziemeļamerikā – mežu platības patiesībā ir pat pieaugušas, taču postoša un strauja izciršana norit dienvidu puslodēs, kur daudzi mežo pārtop par lauksaimniecības zemēm.

Mežu izciršana tropu joslā notiek, lai atbrīvotu teritorijas ganībām, lai apmierinātu pieprasījumu pēc liellopu gaļas, kā arī lai atbrīvotu teritorijas cukurniedru un sojas plantācijām Brazīlijā Amazones baseina mežos, kā arī eļļas palmu plantācijām Dienvidaustrumu Āzijā un kakao koku plantācijām Nigērijā un Kamerūnā.

Sākotnējie aprēķini par cilvēku pārveidotajām teritorijām kopš 20. gadsimta vidus bijuši nepilnīgi – datu kopas bija fragmentētas un izkaisītas, bieži balstītas uz pieņēmumiem, ne konkrētiem mērījumiem. Satelītu kameru izšķirtspēja – zema.

Jaunajos aprēķinos iekļauti svaigi dati, ievākti ilgtermiņā, kā arī augstas izšķirtspējas satelītuzņēmumi. Kopumā ap 17% no Zemes sauszemes teritorijas pēdējo 60 gadu laikā vismaz reizi mainījusies kategorija – no meža uz kultūraugu laukiem, no meža uz ganību platībām vai no apmežotas vietas par apdzīvotu, urbanizētu vietu utt.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!