Foto: Kārlis Dambrāns, DELFI

Šā gada februārī sociālos tīklus pārpildīja fotogrāfijas ar iespaidīgiem skatiem no Kurzemes puses un Kolkas – applūdušas pludmales, noskaloti krasti, krustām šķērsām ūdenī sakritušas vēl pirms dažām dienām stalti augušās piekrastes priedes. Speciālisti teic – nekā dramatiska, gluži pretēji, jāpriecājas, ka daba ir "dzīva".

"Es neteiktu, ka bildes bija sevišķi dramatiskas," par šīs ziemas jūras "nedarbiem" Kolkā saka Dr.ģeol. Jānis Lapinskis. "Neliela vētra Kolkas ragu "paskrubina" reizi 5–7 gados, un tikai reizi 20–30 gados tās ir nesalīdzināmi nopietnākas epizodes. Šogad nebija nekas īpašs, noskalotās sauszemes apjoms un platība Kolkā ir niecīga, uz Latvijas fona tas nav nekas ārkārtējs."

Un tomēr – jūra skalo un grauž. Kādā mērā tā apdraud privātos un pašvaldību īpašumus, infrastruktūras objektus, kas atrodas tuvu krastam? Cik prātīgi ir iegādāties dārgo zemi "pie jūras" un būvēt tur māju? Un kā uz šādu plānu skatās apdrošinātāji?

Jūra daudz kur vairs nevar uzvesties "dabiski", jo to ierobežo ostas, moli un citas preterozijas būves, kuru mērķis bijis pasargāt krastu. Tagad pamazām kļūst skaidrs, ka ne visi risinājumi un darbības bijušas pareizas, un par to nākas ļoti dārgi maksāt. Burtiskā nozīmē.

Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.

Lūdzu, uzgaidi!

Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...

Loading...

Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv

Seko "Delfi" arī vai vai Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!