Foto: Shutterstock
Daļa cilvēku vieglprātīgi izturas pret klimata pārmaiņām. Dažs pat paironizē – būs siltāks un jaukāks laiks! Varbūt kaut kur pacelsies ūdens līmenis, bet mani tas neskars, jo nedzīvoju piekrastē. Tomēr klimata pārmaiņas nozīmē veselu notikumu kaskādi dabā, un daudzas no sekām lielāko daļu cilvēku ietekmēs pavisam tieši un personīgi. Planētas sasilšana ir sliktas ziņas tostarp arī tiem, kas cieš no ziedputekšņu alerģijām, liecina nupat publicēts pētījums.

Mičiganas Universitātes zinātnieces Jinsjao Džana un Alisone Steinere ar kolēģiem izmantoja datormodeļus, lai simulētu, kā klimata pārmaiņu ietekmē izmainītie apstākļi – temperatūras kāpums, oglekļa dioksīda koncentrācijas pieaugums atmosfērā – varētu ietekmēt ziedputekšņu sezonas ilgumu un ziedputekšņu koncentrāciju gaisā šajā sezonā.

Šis pētījums fokusējās uz situāciju tieši ASV, nevis Eiropas valstīs, taču ir pamats domāt, ka tendences būtu līdzīgas. Jau šobrīd ir zināms, ka tieši ziemeļu platuma grādos sasilšana norit straujāk, tādējādi arī izmaiņas ziemeļu puslodes teritorijās varētu būt krasākas. Jau iepriekš atsevišķos pētījumos brīdināts par to, ka klimata pārmaiņas ietekmēs arī ziedēšanas un attiecīgi ziedputekšņu periodu norises laiku un ilgumu, taču pārsvarā šie pētījumi bija lokāli – dati bija par nelielām teritorijām un īsiem laika periodiem, kā arī iekļāva maz ziedošo augu sugu. Džanas un Steineres datormodeļa tvērums ir plašāks.

Modeli izstrādāja Amerikas Alerģijas, astmas un imunoloģijas akadēmija, un tas ļauj simulēt ziedputekšņu emisijas no 13 izplatītākajām augu grupām ASV. Pētnieki aplūkoja divus scenārijus – tā dēvēto mēreno scenāriju, kur siltumnīcefektu izraisošo gāzu emisijas un attiecīgi arī klimata pārmaiņu temps tiek daļēji iegrožots, kā arī sliktāko scenāriju, kur gāzu emisijas turpina pieaugt bez ierobežojumiem. Pirmajā scenārijā saskaņā ar datormodelēšanas rezultātiem tiem, kas cieš no ziedputekšņu izraisītām alerģijām, 2100. gadā šis nepatīkamais posms būs jāpacieš par 10 dienām ilgāk nekā šobrīd.

Sliktākajā scenārijā ziedputekšņu sezona būs pat 19 dienas ilgāka. Tāpat varētu pārbīdīties ziedēšanas laiki – ziedputekšņi gaisā varētu parādīties no 10 līdz pat 40 dienām agrāk nekā tas notiek šobrīd.
Temperatūras kāpums ietekmētu arī to, cik daudz ziedputekšņu nonāk gaisā – aplēses liecina, ka pieaugums varētu būt par 16 līdz pat 40 procentpunktiem, atkarībā no tā, kurš scenārijs īstenotos. Ir pamats domāt, ka arī oglekļa dioksīda koncentrācija tiešā veidā (ne tikai pastarpināti, izraisot temperatūras kāpumu) ietekmētu ziedputekšņu daudzumu gaisā, taču par šo aspektu pagaidām datu nav daudz – veikti vien nelieli eksperimenti laboratoriskos apstākļos.

"Temperatūra spēlē galveno lomu. Tā paildzinās ziedēšanas periodu. Domājam arī, ka oglekļa dioksīdam ir sava ietekme un tas varētu kļūt par būtisku faktoru nākotnē, taču šobrīd vēl skaidrības nav," vietne "Popular Science" citē pētījuma autori Džanu. Turklāt runa nav tikai par ziedputekšņu daudzumu, bet to sastāvu. Ar šo pētījumu tieši nesaistītais Kolumbijas Universitātes Īrvainas Medicīnas centra vides veselības zinātņu asociētais profesors Lūiss Ziska izdevumam skaidro – ir atsevišķi dati, ka paaugstināta oglekļa dioksīda koncentrācija gaisā var izmainīt uz ziedputekšņu virsmas esošās olbaltumvielas, padarot tos par spēcīgākiem alergēniem. Šajā virzienā vēl jāveic pētījumi, taču pamatvēstījums ir tāds, ka klimata pārmaiņas mūs ietekmēs daudz un dažādos veidos. Tā nav tik vien kā temperatūras celšanās vai nedaudz stiprāki negaisi.

Pētījums publicēts izdevumā "Nature Communications".

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!