Foto: Kadrs no video

Dienvidāfrikas Republikas piekraste jau labu laiku vairs nav droša vieta lielajām baltajām haizivīm, kas nereti cilvēkiem šķitušas pašas biedējošākās okeāna plēsoņas. Jau iepriekš vēstīts, ka vairākas pazīmes liecina, ka haizivis no turienes patriekuši zobenvaļi jeb plēsoņdelfīni. Tās haizivis, kas tomēr patrāpās šajos ūdeņos neīstajā laikā, ar lielu varbūtību kļūs par plēsoņdelfīnu maltīti. Turklāt pētniekiem bijušas aizdomas, ka zobenvaļi ir visai izvēlīgi gardēži un īpaši iecienījuši barojošās haizivju aknas. Nu pirmo reizi šo procesu izdevies nofilmēt – tie ir pirmie tiešie vizuālie pierādījumi orku mielastam ar lielajām baltajām haizivīm.

Interesanti, ka jau kopš 2017. gada pētnieku un haizivju vērotāju uzmanību Dienvidāfrikas Republikas piekrastē piesaistījis divu zobenvaļu tēviņu pāris – tos var pazīt pēc zīmīgajām muguras spurām. "Gluži kā noziedznieki multenēs, arī šie plēsoņdelfīni ir viegli identificējamas pēc savām "kara rētām" – vienam spura ir nošķiebusies uz labo pusi, otram uz kreiso," toreiz rakstīja vietne "Live Science". Šīs īpatnības dēļ arī abi tikuši pie vārdiem – "Starboard" un "Port" – kuģniecībā izmantotiem terminiem attiecīgi labajam un kreisajam bortam. Nupat nofilmētajās medībās piedalījies vismaz viens no šī dueta – "Starboard".

Zobenvaļu mielastu novērojis un īsos video iemūžinājis gan helikoptera pilots, gan amatieris-dronu entuziasts. Video redzamās medības notikušas šā gada 16. maijā. Video izpētīts un analīze publicēta zinātniskajā žurnālā "Ecology".

Drona pilots sākumā pamanījis lielu, baltu vēderu tuvu ūdens virsmai. Drīz secinājis, ka tā ir zobenvaļu grupa, drona vadītājs nolēmis ar lidaparātu grupai pasekot un to pavērot. Kādā brīdī divi no dzīvniekiem atdalījušies no grupas un devušies uz tuvējo upes ieteku okeānā. Tur parasti uzturas haizivis. Divi citi dzīvnieki turpināja peldēt viens otram cieši līdzās tuvu ūdens virsmai, bet katrs pavērsies pret savu pusi – šķiet, lai labāk novērotu visu apkārtni.


Drīz ainā parādās piektais zobenvalis, kas iznirst no ūdens dziļumiem tieši pa vidu starp abām zobenvaļu "patruļas grupām". Šis piektais plēsoņa augšup ar degunu spēji stūma lielo balto haizivi. Tad ar veiklu galvas kustību zobenvalis haizivi apmeta otrādi un iekodās tās vēderā aiz krūšu spuras – vietā, kur atrodas aknas. Drīz pēc tam haizivij pietuvojās viens no patrulējošajiem zobenvaļiem, saķēra to aiz astes un pazuda dzelmē. Vairs haizivs video tā arī neparādījās.

Rūpīgi izpētot gan ar dronu, gan no helikoptera uzņemtos video un attēlus, viens no zobenvaļiem tika identificēts kā "Starboard" – dzīvnieks, kurš šajos ūdeņos uzdarbojies un, spriežot pēc netiešiem pierādījumiem, haizivis medījis jau vismaz piecus gadus. Līdz šim pašu uzbrukuma brīdi neviens nekad nebija redzējis. Šis ir patiesi unikāls materiāls, kas zobenvaļu pētniekiem nu ļauj izpētīt dzīvnieku izmantoto taktiku.

Jau iepriekš bija zināms, ka plēsoņdelfīni mēdz nogalināt arī lielās baltās haizivis, taču akadēmiskajā literatūrā ir tikai uz vienas rokas pirkstiem skaitāmi darbi, kuros raksturotas šādas okeāna kaujas.
Video arī redzams, ka haizivs, cenšoties izglābties, izmantojusi tādu pašu taktiku, kādu nereti izmanto haizivju upuri, piemēram, roņi. Proti, haizivs nevis metās prom taisnā virzienā, bet lēnām riņķoja pēc iespējas tuvu zobenvalim, visu laiku paturot to redzeslokā, lai varētu izvairīties no uzbrukuma manevriem. Haizivij par nelaimi zobenvaļu uzbrukuma gadījumā šāda taktika nestrādās – tie ir ļoti inteliģenti un sociāli dzīvnieki, kas spēj koordinēti medīt grupās. Viena uzbrucēja paturēšana redzeslokā te neglābs.

No helikoptera uzņemtie attēli un pilota teiktais liecina, ka tajā pašā dienā zobenvaļi nogalinājuši vēl vismaz divas lielās baltās haizivis.

Pēc uzbrukuma nedēļām ilgi šajos ūdeņos haizivis parādījušas ļoti reti. Tas saskan ar izdevumā "Nature Scientific Reports" vēstīto – pētnieki secinājuši, ka lielās baltās haizivis bēg, ja konkrētajā apvidū parādās zobenvaļi, un neatgriežas reizēm pat mēnešiem ilgi.

Seko "Delfi" arī vai vai Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!