Pasaulē lielāko salu šobrīd klāj sniegs un ledus. Grenlandē mīt vien nepilni 60 tūkstoši cilvēku, un lielākā daļa no tiem dienvidrietumu piekrastē. Tomēr savulaik – pirms daudziem miljoniem gadu – Grenlande tiešām atbildusi savam nosaukumam un bijusi daudz zaļāka. Vai nākotnē šis scenārijs atkārtosies? Pašreizējās tendences liecina, ka jā. Grenlandes ledāji kūst, turklāt daudz straujāk, nekā liecināja iepriekšējie klimata modeļi.
Teksasas Universitātes zinātnieki nupat izstrādājuši pirmo modeli, kas specifiski pielāgots tieši vertikālām ledāju frontēm – proti, vietām, kur ledāji satiekas ar ūdeni gandrīz perpendikulārā leņķī.
Iepriekš Grenlandes ledāju izmaiņu prognozēšanai tika izmantoti modeļi, kas vairāk bija piemēroti Antarktikai, un tas noticis desmitgadēm ilgi. Izrobotās ledus sienas Grenlandē ir bīstama vieta pētniekiem – nelaikā esi par tuvu tām, un dienas var būt skaitītas. No vertikālajām ledus frontēm regulāri atlūzt prāvi gabali vai pat nobrūk vesela daļa sienas, šaurajos fjordos radot ko līdzīgu nelieliem cunami viļņiem, un tieši tāpēc pētnieki ilgstoši modeļus balstījuši uz datiem par daudz stabilākajiem Antarktīdas šelfa ledājiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
