Kaut Latvijā un lielā daļā Eiropas skats aiz loga par to šobrīd neliecina, zinātnieki ir pārliecināti, ka 2023. gads kļūs par globāli viskarstāko gadu precīzo novērojumu vēsturē. Jau pats fakts, ka to var nospriest, vēl pirms gads ir noslēdzies, pasaka daudz ko.

Eiropas Savienības paspārnē esošais Kopernika Klimata pārmaiņu dienests (C3S) 6. decembrī publiskoja datus, kas atklāj – šis rudens ziemelu puslodē laika posmā no septembra līdz novembrim (ieskaitot) ir bijis siltākais kopš 1940. gada. Tostarp 2023. gada novembris bijis siltākais novembris novērojumu vēsturē, globālajai temperatūrai vidēji esot par 0,85 Celsija grādiem augstākai nekā vidējai temperatūrai laika posmā no 1991. līdz 2020. gadam, kā arī par 0,32 grādiem augstākai par 2020. gada novembri, kas līdz šim bija siltākais novembris novērojumu vēsturē.

Arī 2023. gada vasara pasaulē bija viskarstākā, kāda novērota. Savu artavu deva arī īslaicīgi, bet ekstrēmi laikapstākļi – karstuma viļņi, kas tostarp atnesa trīs secīgas karstākās dienas pasaulē. Šā gada laikā pārspēti arī seši globālie karstuma rekordi atsevišķu mēnešu griezumā.

Līdz šim brīdim globāli temperatūra bijusi vidēji par 1,46 grādiem augstāka, salīdzinot ar pirmsindustriālo laikmetu jeb laiku pirms rūpnieciskās revolūcijas.

Kamēr vien siltumnīcefekta gāzu koncentrācija atmosfērā turpinās pieaugt, mēs nevaram cerēt uz citādu iznākumu.
Karlo Buentempo, C3S direktors
Neparasti siltais rudens daļēji skaidrojams ar spēcīgo "El Niño" – tā ir cikliska dabas parādība, kad strauji paaugstinās ūdens virsējā slāņa temperatūra Klusajā okeānā. Kā "Campus" savulaik skaidroja Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes asociētais profesors Raimonds Kasparinskis, "rezultātā Klusā okeāna austrumu daļa vairs netiek dzesēta, līdz ar to mainās okeāna straumju cirkulācija un gaisa masu pārnese un austrumu daļā sāk veidoties zema spiediena apgabali ar cikloniem. Tātad "El Niño" rezultātā tiek ietekmēta Klusā okeāna straumju un globālā gaisa masu cirkulācija. Klusā okeāna piekrastes valstīs samazinās nokrišņu daudzums, tās piemeklē sausums, bet citviet rodas postošas vētras, nokrišņi, plūdi un citas dabas stihijas."

Vairāk par to, kā "El Niño" un pretējās parādības "La Niña" cikli ietekmē klimatu pasaulē un Latvijā, lasiet šajā rakstā: "Paliksim bez sniegotām ziemām? Kā procesi Klusajā okeānā ietekmēs Latviju".

Novembra vidējās temperatūras izmaiņu dinamika laika posmā no 1940. līdz 2023. gadam.

Kā redzams, paskatoties ārā pa logu, šobrīd palikšana bez sniega mums ne tuvu vēl nedraud. Taču, planētai turpinot sasilt, ekstrēmi laikapstākļi un laikapstākļu anomālijas kļūs par vēl biežāku parādību. "El Niño" efekts, kas veicināja neparasti silto rudeni šogad, turpināsies arī 2024. gadā. Klimata pētnieki prognozē, ka arī nākamais gads pasaulē būs tikpat silts kā šis.

Līdz ar šiem cikliskajiem dabas faktoriem, viens no galvenajiem sasilšanas virzītājspēkiem ir cilvēku saimnieciskā darbība, kas tostarp arī nākotnē var arvien vairāk ietekmēt "El Niño" un citas parādības, padarot tās gan ekstrēmākas, gan grūtāk prognozējamas. Decembra sākumā ANO Klimata pārmaiņu konferencē (COP28) pētnieki paziņoja, ka šogad oglekļa emisijas atmosfērā sasniegušas jaunus rekordus. "Kamēr vien siltumnīcefekta gāzu koncentrācija atmosfērā turpinās pieaugt, mēs nevaram cerēt uz citādu iznākumu," rekordsilto 2023. gadu paziņojumā presei vērtē C3S direktors Karlo Buontempo.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit