Pazūd internets. Un ne tikai. Pazūd arī elektrība. Pirmā doma prātā – cerams, ka ne uz ilgu! Telefonam baterija tikai 15%. Taču pēc stundas, kad atlikuši vien daži procenti, pat nevar par to pasūdzēties tviterī. Izrādās, internets pazudis ne tev vienam, bet visā valstī. Nē – visā kontinentā! "Pastardiena internetam" un "tīmekļa apokalipse" – par šādu iespējamību nesen brīdināja mediju virsraksti, atsaucoties uz komunikācijas tehnoloģiju tematikai veltītajā konferencē "SIGCOMM 2021" izskanējušo informāciju. Zinātnieku prezentētajā pētījumā modelēts, cik noturīga ir globālā interneta infrastruktūra spēcīgas ģeomagnētiskās vētras gadījumā. Vai superspēcīgs Saules koronālās masas izvirdums mūs uz vairākām nedēļām vai pat mēnešiem var "atsviest" mūs atpakaļ laikā pirms interneta un stabilas elektroapgādes?

"Vētras" uz Saules? Nu un?

Vispirms – kas tad īsti ir notikumu kopums, ko sarunvalodā cilvēki mēdz dēvēt tostarp arī par Saules vētrām, un kāda mums te, uz Zemes, daļa par to, kas notiek uz Saules 150 miljonu kilometru attālumā? Ka tik spīd, dod siltumu un notur Zemi orbītā, vai ne? Ne gluži. Kosmisko laikapstākļu prognozēšana ir niansēta un sarežģīta nozare, kur vēl daudz nezināmā, un pētījumi šajā jomā papildinās ne tikai cilvēces fundamentālās zināšanas, bet arī būs noderīgi pavisam praktiskā nozīmē. Nu, gluži kā meteoroloģiskās prognozes uz Zemes. Kaut vai lai zinām – rīt uz darbu ņemt līdzi lietussargu vai nē. Saules gadījumā gan runa pārsvarā būs uz ietekmi, kas skar visu planētu, nevis atsevišķi Ņujorku, Rīgu vai Zosēnus. Tas var novest pie svārstībām Zemes magnētiskajā laukā un izraisīt ģeomagnētiskās vētras.

Lai labāk izprastu, par ko ir runa, lūdzu šos sarežģītos procesus īsi un vispārināti izskaidrot Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra (VSRC) pētniekam fizikas doktoram Artūram Vrubļevskim. Viņš ar kolēģiem VSRC veic fundamentālus pētījumus, lai gūtu labāku sapratni par Sauli, tostarp viens no galvenajiem jautājumiem, uz kuru Vrubļevskis cer rast atbildi, ir noteikt, kur uz Saules rodas tā saucamais lēnais Saules vējš. Tā avoti joprojām ir neskaidri.

Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra radioteleskops Irbenē.

"Ģeomagnētiskās vētras izraisa koronālās masas izvirdumi uz Saules, kas tālāk izplatās starpplanētu telpā. Izvirduma pamatā ir Saules vielas kūlis, kas ir "uzpeldējis" no Saules dzīlēm. Šī viela ir plazma – gāze, kas ir uzkarsēta līdz tādai temperatūrai, ka tā ir jonizēta, proti, elektriski neitrālu atomu vietā ir sadalījusies un sastāv no elektroniem un joniem. Lādētu daļiņu kustību (atšķirībā no elektriski neitrālām daļiņām) ietekmē magnētiskie lauki – tās ir "piesaistītas" magnētiskajam laukam. Tāpēc vietās, kur uz Saules ir spēcīgāks magnētiskais lauks, var veidoties laukam piesaistīti plazmas kūļi. Saules virsmai mutuļojot, magnētiskā lauka līnijas tiek savērptas, līdz kādā brīdī kūlis kļūst nestabils un atdalās no Saules virsmas kā koronālās masas izvirdums," procesu skaidro Vrubļevskis.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!