Jauns noziedznieku ķeršanas rīks izraisa pretrunīgu reakciju

Ilgstoši par pašsaprotamu pieņemts, ka nav divu vienādu pirkstu nospiedumu. Un ne tikai – tie ir tik unikāli, ka līdzību neesot pat starp dažādiem viena un tā paša cilvēka pirkstiem. Datorzinātnieku izstrādāts mākslīgā intelekta rīks ir pierādījis pretējo un ir ar potenciālu atrisināt arī dažu labu gadiem ilgi "neatkostu" noziegumu. Taču daļa ekspertu uz jauno metodi raugās ļoti skeptiski.

Identificēšana pēc pirkstu nospiedumiem izsenis ir viens no galvenajiem "zelta standartiem" kriminālistikā. Tiesa, ne vienmēr neapgāžami precīza. Un ko darīt tad, ja nozieuma vietā atrasto nospiedumu datubāzē nav? Var gadīties, ka tieši tādēļ pierādījumi par kādu noziegumu uz ilgiem gadiem iegulst tā dēvēto "auksto lietu" atvilktnē. Proti, ir nonākuši strupceļā, kur bez jauniem pierādījumiem neiztikt. Kolumbijas Universitātes datorzinātnieka Geiba Guo un kolēģu pārliecība ir, ka viņu izstrādātā metode varētu palīdzēt dažu šādu "auksto lietu" atkal uzsildīt.

Proti, viņu izstrādātais mākslīgā intelekta rīks spēj ar samērā lielu ticamību noteikt līdzības starp viena cilvēka dažādu pirkstu nospiedumiem. Šobrīd, ja nozieguma vietā ir atstāts, teiksim, labās rokas zeltneša nospiedums, savukārt otrā nozieguma vietā, kur vaininieks ir tas pats pārkāpējs, atstāts labās rokas vidējā pirksta nospiedums, nav drošticamu metožu, lai šos pierādījumus "savilktu" kopā un noteiktu, ka tas ir viens un tas pats cilvēks. Vai arī, ja datubāzē ir tikai rādītājpirkstu un īkšķu nospiedumi, bet nozieguma vietā atstāts mazā pirkstiņa nospiedums.

"Ar mūsu atklājumu nu varam ar lielu ticamības pakāpi noteikt līdzības starp, piemēram, labās rokas rādītājpirkstu un kreisās rokas mazo pirkstiņu," vietnei "Live Science" apgalvo Guo. Mākslīgā intelekta rīka apmācīšanā izmantoti vairāk nekā 53 tūkstoši pirkstu nospiedumu no 917 cilvēkiem. Visi šobrīd ir miruši, un nospiedumi iegūti no publiskām datubāzēm. Pēc apmācīšanas algoritms pārbaudīts uz atsevišķu datu kopu un 77% gadījumos tam izdevies pareizi atpazīt, ka dažādu pirkstu nospiedumi pieder vienam cilvēkam.

Izklausās ļoti labi, vai ne? 77% ir krietni virs rezultāta, ko varētu sasniegt ar nejaušu minēšanu. Taču ar pētījuma publikāciju recenzētos žurnālos Guo komandai nemaz tik viegli negāja. Darbs iesniegts ne vienā vien, taču atkal un atkal noraidīts. To noraidīja arī prestižais "Science Advances", taču zinātnieku komanda nepadevās un iesniedza apelāciju.

"To atkal un atkal noraidīja, jo recenzenti un redakcija apgalvoja – ir labi zināms, ka katrs nospiedums, pat viena cilvēka atsevišķu pirkstu nospiedumi, ir pilnībā unikāls. Taču nu, kad pētījums ir publicēts, kriminālistikas eksperti apgalvo pretējo un saka: "Ā, mēs jau sen to zinājām (ka ir līdzības starp viena cilvēka pirkstu nospiedumiem – red.)." Guo uzskata, ka pretrunīgo reakciju un skepsi izraisījis fakts, ka šis ir mākslīgā intelekta iespējots rīks. Viņaprāt, pret šīm tehnoloģijām aizvien ir atturīga attieksme vai arī cilvēki baidās no potenciālajām sekām.

Saimons Kols, ar šo pētījumu nesaistītais kriminālistikas profesors no Kalifornijas Universitātes, ir viens no tiem, kas piekrīt – profesionāļu aprindās jau iepriekš bija zināms par šīm līdzībām. Taču kriminālistikas ekspertu rīcībā nav metožu un instrumentu, kā šīs līdzības noteikt ar gana lielu ticamības pakāpi, lai pierādījumi būtu derīgi izmantošanai tiesā. Turklāt bieži vien no šī instrumenta arī nebūtu lielas jēgas – gadījumos, ja cilvēks jau reiz pabijis likmsargu rokās, parasti tiek paņemti visu desmit pirkstu nospiedumi. Biežāk varētu noderēt šī rīka spēja "savilkt" kopā dažādu pirkstu nospiedumus gadījumos, ja viens cilvēks pastrādājis noziegumu vairākkārt un vairākās vietās, bet viņa pirkstu nospiedumu datubāzēs vēl nav. Sasaistot kopā atsevišķas nozieguma vietas, reizēm var vieglāk noķert vainīgo.

Par pirkstu nospiedumu zinātnes vēsturi vairāk vari lasīt šajā rakstā:

Aiz restēm bez vainas. Cik maldinoša bijusi pirkstu nospiedumu zinātne

"Lietiskie pierādījumi nevar būt kļūdaini." Šo prātulu, ko 1953. gadā rokasgrāmatā "Crime Investigation" lika priekšā par modernās kriminālistikas tēvu dēvētais Pols Kērks, par neapgāžami patiesu noziegumu izmeklēšanā mēdz uzskatīt arī šodien. Var jau būt, ka lietiskie pierādījumi nekad nav kļūdaini, taču visai bieži kļūdaina bijusi cilvēku interpretācija par tiem, jo bijusi balstīta pieņēmumos bez stingra zinātniskā pamatojuma. Un gadījumu, kad apšaubāma zinātne aiz restēm ietupinājusi nevainīgus cilvēkus, nav maz.

Lasīt vairāk

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit