Foto: ESO/S. Brunier

Vislielākais melnais caurums mūsu galaktikā, protams, ir tās centrā esošais supermasīvais Sagittarius A*. Tomēr nupat Piena Ceļā atklāts vēl kāds gigants. Daudz mazāks nekā supermasīvie melnie caurumi, tomēr lielākais savā klasē, kāds mūsu galaktikā redzēts, vēsta "The Guardian".

Datos ir liecības par trīs "svara kategoriju" melnajiem caurumiem. Vienā spektra galā ir jau minētie supermasīvie melnie caurumi, kas "dzīvo" galaktiku kodolā. To masa ir no vairākiem tūkstošiem līdz pat vairākiem miljardiem Saules masu. Otrā pusē ir zvaigžņu masas melnie caurumi. Tie veidojas, savas dzīves dzīves cikla beigās kolapsējot par Sauli vairākkārt masīvākām zvaigznēm. Šīs klases melnie caurumi nepārsniedz dažus desmitus Saules masu. Vēl pavisam nesen, 2015. gadā, lielākais zināmais zvaigžņu masas melnais caurums bija ar nepilnu 16 Sauļu masu. Taču kopš tā laika atklāti arī tādi, kas ir 60 reižu masīvāki par Sauli.

Pēdējos gados veikti novērojumi liecina, ka eksistē arī trešais melno caurumu tips, kas masas ziņā būtu kaut kur starp salīdzinoši mazajiem zvaigžņu masas melnajiem caurumiem un supermasīviem. Šis vēl ir ļoti aktīvs pētījumu lauks, un pirmie kvalitatīvie dati par vidējas masas melnajiem caurumiem ir iegūti vien pirms dažiem gadiem.

Mūsu galaktikas centrā esošais Sagittarius A* arī kļuva par otro melno caurumu vēsturē, ko astronomi "nobildēja". Proti, vizualizēja plaša radioteleskopu tīkla iegūtos datus. Protams, pašu melno caurumu nobildēt gluži nevar – tāpēc jau tas ir melnais caurums. Attēlā redzamais ir akrēcijas disks ap šo objektu. Akrēcijas diskā virpuļo saspiesta un uzkarsēta gāze, tā redzama kā spožs starojuma avots.

Taču nu atklāts lielākais Piena Ceļa melnais caurums "vieglajā svara kategorijā" – BH3. Pārskatot Eiropas Kosmosa aģentūras teleskopa "Gaia" datus, pētnieki pamanīja ko zīmīgu Ērgļa zvaigznājā. Tieši novērot melnos caurumus nevaram, taču varam fiksēt to milzīgās gravitācijas ietekmi uz blakus esošajiem redzamajiem debess ķermeņiem. Viena no Ērgļa zvaigznājā redzamajām zvaigznēm "uzvedās" tā, it kā to ietekmētu daudz masīvāks objekts. Sekojošie novērojumi ar Eiropas Dienvidu observatorijas lielo teleskopu apstiprināja, ka šī zvaigzne riņķo ap melno caurumu, kura masa ir kā 33 Saulēm.

"Tikai galaktikas centrā esošais supermasīvais melnais caurums ir lielāks par šo," izdevums "The Guardian" citē vienu no "Gaia" komandas astronomiem Paskālu Panuco. "Tas bija pilnīgs pārsteigums. Masīvakais zvaigznes kolapsa rezultātā radies melnais caurums mūsu galaktikā, kā arī otrs Zemei tuvākais melnais caurums," piebilst pētnieks.

Citās galaktikās gan ir pamanīti arī prāvāki zvaigžņu masas melnie caurumi, taču Piena Ceļā šis pagaidām ir rekordists. Pētnieki lēš, ka mūsu galaktikā vien varētu būt vairāki desmiti miljoni zvaigžņu masas melno caurumu, taču tos pamanīt nav viegli. "Vairumam no tiem tuvumā nav zvaigznes, kas ap to riņķotu, tāpēc mums tie ir faktiski neredzami," skaidro Panuco.

Pētniekus šis atklājums reizē pārsteidzis un iepriecinājis tik ļoti, ka par to paziņots pirms plānotā laika. Proti, nākošo porciju ar "Gaia" ievāktajiem datiem bija paredzēts publiskot ne ātrāk kā 2025. gada izskaņā, taču "Gaia" komanda gribēja dot astronomiem visā pasaulē iespēju jau tagad sākt novērot un pētīt šo fascinējošo objektu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!