Foto: Shutterstock
Par to spekulēja gadu desmitiem ilgi – kur nārsto Eiropas zuši? Nu pavisam droši var teikt, ka jau līdz šim izplatītākā teorija bijusi pareiza, jo zinātniekiem pirmo reizi izdevies izsekot zušus visā to ceļā līdz nārsta vietai Sargasu jūrā, vēsta "Live Science".

Par to, ka zušu nārsta vieta ir tieši Sargasu jūra, spriests jau pirms 100 gadiem. Tomēr līdz pat šai dienai Sargasu jūrā tā arī nebija uzieti zušu ikri, kas ar tiešiem pierādījumiem stiprinātu šo gadsimtu seno pieņēmumu. 1920. gados dāņu biologs Johaness Šmits Sargasu jūrā uzgāja leptocefalus. Leptocefals ir zušu kāpura attīstības stadija aptuveni no 12 dienu vecuma līdz aptuveni trīs gadu vecumam, kad nonāk Eiropas krastos. Publicējis savu atklājumu, Šmits faktiski aizsāka jaunu pētniecības virzienu turpmākajam gadsimtam, biologiem cenšoties visās niansēs izprast zušu dzīves ciklu. Pats Šmits savu turpmāko darbu šajā jomā raksturojis gluži kā "pa kalniem un lejām" – iedrošinoši un elpu aizraujoši atklājumu periodi mijušies ar vilšanos un sajūtu, ka darbs uz priekšu nekustas.

Kopš tā laika zinātnieki centušies izsekot zušus līdz pat to nārsta vietām, kas nebūt nav viegls uzdevums. Tostarp tāpēc, ka ceļā ir daudz cilvēka radītu šķēršļu – dambji, aizsprosti, piesārņotas zonas. Izsekošanai traucē arī virsnormas nozveja. Kopš 1980. gadiem Eiropas zušu populācija strauji sarukusi, šo uzdevumu apgrūtinot vēl vairāk.

Beidzot, izmantojot izsekošanas raidītājus un satelītu tehnoloģijas, pētniekiem izdevies iegūt datus par 21 Eiropas zušu mātītes migrāciju uz nārsta vietu tās pēdējā posmā. Iepriekš jau bija izdevies izsekot ceļu no upēm Eiropā līdz pat Azoru salām, taču pēdējais posms datos bija "melna bilde". Nu pētniekiem ir dati arī par zušu mātīšu ceļu no Azoru salu dienvidrietumiem līdz pat Sargasu jūrai Atlantijas okeānā.

Sargasu jūru ar piestiprinātiem raidītājiem sasniedza sešas zušu mātītes. Dati par pārējo 15 zušu ceļojumu ir daļēji.

Kopumā zuši šajā iespaidīgajā ceļā līdz nārsta vietām no Eiropas mēdz veikt no 5000 līdz pat 10 000 kilometru.
Šajā pētījumā iegūti dati arī par vidējo peldēšanas ātrumu, zušiem šķērsojot Atlantijas okeānu – nekādi ātruma rekordi tie nav. Zuši vidēji veica ap 6,8 kilometriem dienā, liecinot, ka tālais ceļojums, kas kopumā prasa aptuveni gadu, ir rūpīgi aprēķināts, lai sadalītu spēkus vienmērīgi un sasniegtu mērķi.

"Tā vietā, lai strauji migrētu uz nārsta vietām un nonāktu tur pie pirmās izdevības, Eiropas zuši pārvietojas lēnām un lielākā dziļumā, taupot enerģiju un tādējādi samazinot riskus iet bojā ceļojuma laikā," pētījumā raksta viens no autoriem biologs Ross Raits. Raidītāji ļāva uzzināt arī to, ka migrācijas laikā zuši ienirst daudz lielākā dziļumā nekā iepriekš uzskatīts – pat dziļāk par kilometru.

Daļa jautājumu gan vēl ir neatbildēti. Piemēram, kā tieši zuši tik sekmīgi navigē pāri Atlantijas okeāna plašumiem uz vienīgo vietu pasaulē, kur tie nārsto, – Sargasu jūru? Iespējams, te palīdz gan Zemes magnētiskais lauks, gan sekošana okeāna straumēm. Šie ir uzdevumi tālākai izpētei.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!