Gada izskaņā Latvijas Zinātņu akadēmija (LZA) nosaukusi gada būtiskākos notikumus pētniecībā Latvijā. To vidū gan būtiski darbi fundamentālajā, teorētiskajā zinātnē, gan inovācijas lietišķās zinātnes jomā. Kopumā no 31 konkursam pieteiktā darba LZA izcēlusi 10 pētījumus kā nozīmīgākos savā jomā, kā arī piešķirti septiņi LZA prezidenta Atzinības raksti. Ar ko šogad nodarbojās Latvijas pētnieki – lasi rakstā!

Energoefektīvi roboti

Rīgas Tehniskās universitātes pētnieku komanda, to skaitā arī rektors Leonīds Ribickis, RTU
Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātes Industriālās elektronikas un elektrotehnikas institūtā izstrādājusi jaunu līdzstrāvas elektroapgādes sistēmu ražošanas industrijai. Šī unikālā sistēma ļauj ietaupīt līdz pat 15% elektroenerģijas, un šis ir pirmais solis ceļā uz nākotnes rūpnīcām, kur ražošanas procesā ar inovatīviem rīkiem, metodēm un tehnoloģijām tiks nodrošināta ilgtspējīga un energoefektīva automatizētā ražošana.

Jaunā sistēma izstrādāta un aprobēta sadarbībā ar Vācijas auto ražošanas uzņēmumu "Daimler AG", un tā domāta izmantošanai "Mercedes-Benz" automobiļu rūpnīcā.

Pie šīs tehnoloģijas strādāja RTU rektors un LZA akadēmiķis Leonīds Ribickis, Dr.sc.ing. Oskars Krievs, Dr.sc.ing. Pēteris Apse-Apsītis, Dr.sc.ing. Dāvis Meike, Dr.sc.ing. Andrejs Stepanovs, Mg.sc.ing. Ansis Avotiņš, Mg.sc.ing. Armands Šenfelds, Mg.sc.ing. Kristaps Vītols, Mg.sc.ing. Maksims Vorobjovs, Mg.sc.ing. Mārcis Priedītis, Mg.sc.ing. Artūrs Paugurs, Mg.sc.ing. Oskars Bormanis.

Šis darbs novērtēts kā gada nozīmīgākais sasniegums lietišķajā zinātnē.

Redzei draudzīgāka VR briļļu alternatīva

Latvijas Universitātes (LU) pētnieku komanda izpētījusi redzes sistēmas funkcionalitāti darbā ar Latvijā izstrādātu inovatīvu volumetrisko 3D ekrānu.

Zinātnei sadarbojoties ar industriju, pirmo reizi izpētīta redzes sistēmas funkcionalitāte, cilvēkiem darbojoties ar informācijas vizualizācijas inovāciju – Latvijā izstrādātu volumetrisko 3D ekrānu, kas paver jaunas iespējas izmantot kvalitatīvus telpiskus attēlus un mazināt redzes diskomfortu.

Pētījumā noskaidrots, kādas priekšrocības dziļuma uztverē, redzes funkcijās un darba efektivitātē sniedz volumetriskā ekrāna izmantošana, salīdzinot ar ikdienā izmantojamiem 2D ekrāniem vai virtuālās realitātes brillēm.

Pateicoties plašai Latvijas medicīnas profesionāļu un studentu atsaucībai, tika noteiktas specifisku lietotāju redzes uztveres īpatnības darbā ar jauno vizualizācijas iekārtu. Pētījuma atradnes sekmē inovatīvu 3D ekrānu attīstību ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē. Iegūtie rezultāti atklāj, ka tā ieviešana un zinātniski pamatota izmantošana profesionālajās nozarēs var ievērojami uzlabot darba ergonomiku un efektivitāti.

Pētījumu izstrādāja Mg. Tatjana Pladere, Mg. Karola Panke, Mg.math. Māra Delesa-Vēliņa, Bc. Viktorija Andriksone, Bc. Vita Konošonoka, Bc. Gunita Jankovska, stud. Kristaps Kļava, stud. Marina Seļezņova, rezidents Reinis Pitura, Dr.phys. Gunta Krūmiņa Sadarbības partneri: Dr.sc.ing. Krišs Osmanis, Mg.sc.ing. Ilmārs Osmanis, Dr.phys. Roberts Zabels, Mg. sc.comp. Rendijs Smukulis, Mg.sc.ing. Una Kandere.

Par 3D volumetrisko ekrānu un tā priekšrocībām vairāk vari lasīt šeit.

Jauni kaulu aizvietošanas materiāli

RTU un RSU zinātnieku grupa saņēmusi LZA prezidenta Atzinības rakstu par inovatīvu kaulu aizvietošanas materiālu izpēti un ieviešanu mutes, sejas un žokļu ķirurģijā. Jaunā metode piedāvā inovatīvu biokeramikas materiālu lietojumu, kas nodrošina kaula blīvuma un apjoma atjaunošanu osteoporozes un kaula atrofijas pacientiem. Šos kaulu aizvietošanas materiālus iespējams lietot ne tikai mutes, sejas un žokļu ķirurģijā, bet arī citās nozarēs, piemēram, traumatoloģijā un ortopēdijā, kad nepieciešama kaulaudu atjaunošana.

Jauno metodi izstrādājuši RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes (MLĶF) Vispārīgās ķīmijas tehnoloģijas institūta zinātnieki LZA korespondētājloceklis Jānis Ločs, LZA korespondētājlocekle Dagnija Loča, Dr. sc. ing. Līga Bērziņa-Cimdiņa un Dr. sc. ing. Vita Zālīte, kā arī RSU zinātnieki – LZA korespondētājloceklis Andrejs Skaģers, Dr. med. Ilze Šalma, Dr. med. Ģirts Šalms, LZA korespondētājlocekle Māra Pilmane, Dr. med. Ingus Skadiņš, Dr. med. Juta Kroiča, Organiskās sintēzes institūts.

Jauns reaģents ar potenciālu medicīnas ķīmijā

Atklāts jauns organiskās sintēzes reaģents ar lielu pielietošanas potenciālu medicīnas ķīmijā.

Vairāk nekā ceturtdaļa šobrīd izmantojamo zāļu vielu ķīmisko struktūru satur vienu vai vairākus fluora atomus. Analizējot jaunākās farmācijas ķīmijas tendences, redzams, ka gandrīz puse no ASV Pārtikas un zāļu pārvaldes pagājušajā gadā reģistrētajām jaunajām zāļu vielām to struktūrās satur vismaz vienu fluora atomu. Tātad pieredze rāda, ka arī turpmāk fluorētu atvasinājumu sintēze būs gan perspektīvs paņēmiens jaunu zāļu vielu dizainā, gan svarīgs posms rūpnieciskajā ražošanā.

Tas ir izaicinājums ķīmiķiem, jo lielākā daļa patlaban izmantojamo metožu paredz, piemēram, ozona slāni noārdošu reaģentu pielietošanu vai darbu ar gāzveida vielām, kas rada tehnoloģiskus sarežģījumus laboratorijas praksē. Autori ir izstrādājuši jaunu reaģentu fluormetilēngrupas – nozīmīga organiskā fluoru saturošā būvbloka ievadīšanai. Šis reaģents ļaus vieglāk veidot jaunas fluoru saturošas molekulas, un tam ir labs potenciāls aktīvo farmaceitisko vielu ražošanā.

Pie jaunā reaģenta izveides strādāja Mg.chem. Renāte Melngaile, Bc.chem. Armands Kazia, Artūrs Sperga, Dr.sc.nat. Jānis Veliks, Organiskās sintēzes institūts.

Superprecīzs taimeris kosmiskajiem aparātiem

Izstrādāta tehnoloģija laika momentu reģistrēšanai kosmiskos aparātos ar pikosekunžu (triljonā daļa no sekundes) precizitāti.

Nepieciešamība ļoti precīzi reģistrēt notikumu laika momentus pastāv vairākos zinātnes uzdevumos un tehnoloģijās. Piemēri iekļauj signālu apstrādes jomu, satelītu lāzerlokāciju, LIDAR sistēmas un laika skalas sinhronizāciju sadalītās zinātnisku mērījumu sistēmās. Turpinot līdz šim EDI izstrādātā notikumu laika mērīšanu, tehnoloģija tiek pielietota pieminētajos uzdevumos tikai zemes segmentā. Pēc iespējas precīzāki notikumu laika mērījumi ir nepieciešami arī kosmosa segmenta aparatūrai, kas iekļauj LIDAR sistēmas, altimetrijas sistēmas, kā arī laika un datu pārraides sistēmas.

Pateicoties Eiropas Kosmosa aģentūras (EKA) projektam, EDI zinātniekiem ir izdevies attīstīt savu līdzšinējo laika mērīšanas tehnoloģiju, lai tā ir lietojama arī atbilstoši kosmiskos aparātos noteiktām prasībām un iespējām. Ir izveidots un sadarbībā ar Čehijas Kosmosa pētījumu centru atbilstoši notestēts specializēts modulis, kuru EKA ir novērtējusi kā labāko kandidātu pielietojumiem nākotnē plānotajās kosmosa misijās, norādot iespējamos partnerus no Portugāles, Lielbritānijas, Nīderlandes, ar kuriem turpināt darbu dažādu ierīces versiju pielāgošanai atbilstošo misiju (kosmosa aparāta piezemēšanās uz Mēness, asteroīdu izpēte u.c.) vajadzībām.

Pie darba strādāja Dr.comp. Vladimirs Bezpaļko, Dr.comp. Jevgeņijs Buls, Mg.sc.ing. Vadims Vedins, Elektronikas un datorzinātņu institūts (EDI).

Par to, kā Latvijas ražotāji ielaužas kosmosa industrijā, vairāk vari lasīt "Campus" sarunā ar Latvijas Kosmosa industrijas asociācijas pārstāvi Paulu Irbinu.

Ar visiem pētījumiem vari iepazīties LZA mājaslapā – klikšķini šeit, lai izlasītu, kuri 10 pētījumi nosaukti par nozīmīgākajiem 2019. gada sasniegumiem, savukārt, ja gribi uzzināt, kuri septiņi izpelnījās LZA prezidenta atzinību, klikšķini šeit.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!