Ar Veba teleskopu pirmo reizi tiešā veidā iemūžina eksoplanētu
Foto: NASA/ESA/CSA, A Carter (UCSC), the ERS 1386 team, and A. Pagan (STScI)

Pirmo reizi astronomi ar Džeimsa Veba kosmisko teleskopu ieguvuši tiešu citplanētas (arī eksoplanētas) jeb ārpus Saules sistēmas esošas planētas attēlu, liecina ieraksts NASA blogā. Šis gāzu milzis no mums atrodas ap 355 gaismas gadu attālumā un ir kādas sešas līdz 12 reizes lielāks par Jupiteru.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Šī nav pirmā reize, kad iegūts tiešs citplanētas attēls – to iepriekš jau paveicis arī Habla teleskops, turklāt vairākkārt. Taču nu redzam, ka arī Veba teleskopam ir šādas spējas, un tādējādi ieskicēts vēl viens būtisks pētījumu virziens, kurā šo jaudīgo ierīci varēs izmantot.

Konkrētā planēta atrodas HIP 65425 sistēmā un ap savu zvaigzni riņķo visai lielā attālumā – apmēram 100 reižu tālāk nekā Zeme riņķo ap Sauli.

Tiešā veidā iemūžināt citplanētas ir ļoti sarežģīti. Bieži vien tāpēc, ka tās, salīdzinājumā ar zvaigzni, ir ļoti blāvas un izmērā mazas. Gaisma no zvaigznes pārmāc planētas atstaroto gaismu. Arī šī reize nebija izņēmums – planēta ir kādas 10 000 reizes blāvāka par zvaigzni HIP 65425 tuvajā infrasarkanajā diapazonā un dažus tūkstošus reižu blāvāka vidējā infrasarkanajā diapazonā.

Lai citplanētas vispār varētu nobildēt, teleskopam nepieciešama īpaša ierīce – koronogrāfs. Tā uzdevums ir bloķēt lielāko daļu no zvaigznes nākušās gaismas, un abu Veba teleskopa instrumentu – NIRCam un MIRI – koronogrāfi ar uzdevumu tikuši galā labi. Rezultāti to apliecina. Tiesa, ne visu gaismu no zvaigznes koronogrāfs spēja nobloķēt. Lai no datiem "izceltu" ārā arī pašu planētu, nācās papūlēties.

Ar Veba teleskopu pirmo reizi tiešā veidā iemūžina eksoplanētu
Foto: NASA/ESA/CSA, A Carter (UCSC), the ERS 1386 team, and A. Pagan (STScI)
Katrā no attēliem ar zvaigznes ikonu marķēta reālā zvaigznes atrašanās vieta. Gaismu no zvaigznes daļēji bloķē teleskopa instrumentu koronogrāfi. Savukārt divos NIRCam attēlos pa kreisi redzamie gaismas pleķi virs un zem planētas ir nevis reāli objekti, bet teleskopa optikas radīti artefakti.


"Attēla iegūšana bija kā dārgumu medības kosmosā. Sākumā viss, ko varējām redzēt, bija tikai gaisma no pašas zvaigznes, taču ar rūpīgu attēlu apstrādi izdevās aizvākt šo gaismu un atklāt skatam planētu," NASA blogā citēta Ārins Kārters, Kalifornijas Universitātes pētnieks.

Šajā desmitgadē kosmosā dosies arī Nensijas Greisas Romanas vārdā nosauktais teleskops, kurš būs aprīkots ar vēl labāku koronogrāfu, tādējādi dažos gadījumos spēs iegūt vēl "tīrākas" citplanētu bildes. Pagaidām paredzēts, ka startam jānotiek ne vēlāk kā 2027. gada pavasarī.

Ja esi ISIC vai ITIC kartes īpašnieks, iegādājies "Delfi Abonementu" par īpašu cenu – 1 eiro uz 4 nedēļām. Vairāk par piedāvājumu uzzini šeit.

Tags

Džeimsa Veba kosmiskais teleskops Kosmoss NASA Visums
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.
Lasi vēl
 

Comment Form