"Apollo" misijās Mēnesi apciemojuši 24 astronauti. Uz Mēness virsmas kāju spēruši divreiz mazāk – tikai 12 cilvēki. Taču vēl mazāk pasaulē tādu, kas redzējuši vienšūni Legendrea loyezae. Pēdējo reizi rakstiskās liecībās šis mikroorganisms bija minēts 1908. gadā, bet nu to atkal atraduši Bournmutas Universitātes profesore Genoveva Estebana un neatkarīgais pētnieks, labi zināmu populārzinātnisku soctīklu kanālu autors Džeimss Veiss.

Veiss uztur "Instagram" kontu "jam_and_germs", kuram seko 219 tūkstoši, un rada saturu kanālam "Journey to Microcosmos" platformā "YouTube", kam seko 717 tūkstoši cilvēku. Arī īso video platformā "TikTok" Veisa pētnieciskajām gaitām regulāri seko 240 tūkstoši cilvēku. Viņš darbojas kā neatkarīgais pētnieks un izveidojis privātu laboratoriju Varšavā, Polijā.

"Es burtiski apstulbu, kad saņēmu e-pastu no profesores Estebanas ar uzaicinājumu piedalīties kopīgā izpētes projektā," Veiss patīkamo pārsteigumu atstāsta Bournmutas Universitātes mājaslapā publicētajā rakstā. Savas karjeras laikā profesore Estebana publicējusi vairākus akadēmiskus darbus, kuros raksturotas jaunatklātas sugas, palīdzot paplašināt biologu izpratni par vienšūnu organismiem. Tāpat arī šoreiz, atkal atrodot pirms simts gadiem raksturotu sugu, kā arī vairākas jaunas.

Ja "biļete" līdz Mēnesim ir daudzu miljardu dolāru vērts pasākums, tad jaunu mikroorganismu atklāšana neprasa gigantisku budžetu. Vien labu mikroskopu un kādu, kas būtu gatavs veltīt laiku, pētot dažādus paraugus, publikācijā vietnē "The Conversation" raksta pētījuma līdzautors Veiss.

"Mūsu jaunākajā pētījumā raksturotas 20 jaunatklātas mikrobu sugas, tāpat arī 100 ļoti retas sugas. Katrs DNS paraugs, ko analizējām, ir kārtējais gabaliņš lielajā evolūcijas puzlē. Zinātnieki šo puzli var izmantot, lai labāk izprastu organismu darbību. Piemēram, daži gēni sniedz ieskatu par to, kā dzīva būtne elpo. Citi gēni glabā informāciju par organisma vietu lielajā dzīvo būtņu "dzimtas kokā". Iemesls, kāpēc tik mazs skaits zinātnieku redzējuši šos mikroorganismus, ir paraugu ievākšanas prakse – vairums komandu ievāc paraugus vien no dažām vai pat tikai no vienas vietas," skaidro Veiss.

Jaunajā pētījumā divu gadu laikā paņemti vairāk nekā 1000 paraugi no dažādiem dīķiem un ezeriem Varšavas apkaimē, no jūras nogulsnēm gan Ziemeļjūrā, gan Vidusjūrā pie Itālijas un Portugāles krastiem, gan citviet. "Un tas atmaksājās – paraugos atradām vairāk nekā 500 sugas, tostarp gan ļoti retas, gan pavisam jaunas," par rezultātu gandarīts ir Veiss. "Lielākā daļa dzīvības, kas vien eksistējusi uz Zemes, bijusi mikroskopiska. Mikroorganismi bija pirmie plēsēji uz planētas, un to lielā apetīte bija viens no vadošajiem faktoriem, lai dzīvība evolucionētu līdz daudz sarežģītākām būtnēm," bilst Veiss.

Šobrīd lielākā daļa mikroorganismu tiek atrasti vien ar ģenētiskās analīzes palīdzību, taču Veiss un Estebana kombinēja modernās metodes ar darbu pie mikroskopa.

Viens no interesantajiem atradumiem ir Legendre loyezae. "Mēs nezinām, kā vārdā nodēvēts šis organisms. Vairāk nekā 100 gadus senais apraksts franču valodā neatklāj nosaukuma izcelsmi, taču uzskatām, ka organisms nosaukts cilvēka vārdā, jo Ležandrs (Legendre) ir visai populārs franču personvārds," uzskata profesore Estebana.

Šī būtne pieder skropstaiņiem – tā ir visaugstāk attīstītā vienšūnas dzīvnieku grupa. Skropstaiņi mīt mitrā vidē, taču spēj veidot aizsargstruktūras, lai pārciestu arī ilgstošākus sausuma periodus. Daļa no skropstaiņiem adaptējusies nekustīgam dzīvesveidam, bet daļa aktīvi medī un barojas ar, piemēram, zilaļģēm, pavedienus iesūcot gluži kā spageti, raksta pētnieki. Daļa skropstaiņu sugu ir plaši izplatītas, bet daļa ir ļoti retas – tik retas, ka to atrašana ir kā meklēt adatas Everesta izmēra siena kaudzē, salīdzina pētnieki.

"Mūsu mērķis ir atrast pēc iespējas vairāk šo reto un neparasto sugu," ierakstā vietnē "The Conversation" mērķi ieskicē Veiss.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!