Sadursme starp diviem prāviem kosmosa atkritumiem – 1999. gadā palaistas Ķīnas nesējraķetes pakāpi un 1989. gadā palaistu Krievijas militāro satelītu – par laimi tomēr nenotika. Saspringtais brīdis, kad abi objekti ar kopējo masu ap 2,8 tonnām viens otram patraucās garām dažu desmitu metru attālumā, pienāca šorīt neilgi pirms pulksten četriem. "LeoLabs", kas uzrauga Zemes orbītā esošo objektu kustību, iepriekš prognozēja, ka sadursmes varbūtība ir lielāka par 10%.
"Nav indikāciju par sadursmi. "CZ–4C R/B" (Ķīnas raķetes pakāpe) šķērsoja mūsu "Kiwi" kosmosa radaru tīkla "redzes lauku" desmit minūtes pēc brīža, kad abi objekti bija viens otram vistuvāk. Dati uzrādīja vienu objektu, nav pazīmju, kas liecinātu par atlūzām," norādīts "LeoLabs" šī rīta paziņojumā. Proti, raķetes pakāpe aizvien ir vienā gabalā, tātad sadursme nav notikusi.
Arī sadursmes gadījumā mēs šeit, uz Zemes, apdraudēti nebūtu. Orbīta, kurā riņķo abi objekti, ir teju 1000 kilometru augstumā, tāpēc sadursmes gadījumā radušās atlūzas tur, visticamāk, uzturētos vēl visnotaļ ilgi, bet arī tad, kad nonāktu Zemes atmosfērā, būtu tik nelielas, ka līdz zemei netiktu un sadegtu kritiena laikā.
Taču sadursme radītu virkni citu problēmu kosmosā. Abu objektu kopējā masa ir ap 2,8 tonnām. Tie viens otram, lidojot pretējos virzienos, tuvojās ar relatīvo ātrumu ap 52,9 tūkstošiem kilometru stundā jeb vairāk nekā 14 kilometriem sekundē, tāpēc sadursme būtu ārkārtīgi destruktīva un radītu lielu skaitu jaunu atlūzu jau tā piegružotajā Zemes orbītā. Vietnē "Twitter" astronoms Džonatans Makdovels lēsa, ka šī sadursme Zemes zemajā orbītā atkritumu skaitu palielinātu par 10 vai pat 20%.
Jau šobrīd pēc Eiropas Kosmosa aģentūras aplēsēm Zemes orbītā ir ap 34 tūkstošiem objektu, kas ir lielāki par 10 centimetriem, bet teju miljons tādu, kas ir izmērā no viena līdz 10 centimetriem. Sīkākas atlūzas (izmērā līdz centimetram) jau ir vairāk nekā 120 miljoni. Ņemot vērā ātrumu, ar kādu šie objekti pārvietojas, pat centimetru liels kāda veca satelīta fragments var nodarīt pamatīgus postījumus funkcionējošiem satelītiem. Turklāt nākotnē, ja kosmosa gružu problēma netiks risināta, tie var potenciāli apdraudēt pilnīgi visus kosmiskos lidojumus. Par laimi kosmosa aģentūras jau strādā pie risinājumiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
