Dažādu avotu sniegtā informācija par kritenes izmēriem atšķiras – par diametru šīs variācijas ir robežās no 25 līdz 32 metriem. Dziļumu šobrīd noteikt ir daudz grūtāk, jo kritenes dibenā, visticamāk, ir ūdens. Taču zināms, ka tā ir vismaz 60 metrus dziļa, taču varētu būt arī krietni dziļāka. Izskanējušas versijas pat par 200 metriem.
Ap kriteni pie vara raktuvēm Čīlē nu izveidots 100 metru drošības perimetrs, un raktuvju īpašniece – Kanādas firma "Lundin Mining" uz laiku apturējusi darbību pazemes šahtās, kamēr nav noskaidrots kritenes veidošanās cēlonis. Eksperti nu pēta šo iegruvumu, lai pārliecinātos, ka "tiek ievēroti visi pasākumi gan raktuvju strādnieku, gan raktuvēm blakus esošo apdzīvoto vietu drošības garantēšanai".
Kriteņu veidošanos var ietekmēt dažādi ģeoloģiski procesi. Par karsta kritenēm sauc iežu šķīšanu pazemes ūdeņos, veidojot pazemē milzīgas iedobes. Virs zemes bieži līdz pat pēdējam brīdim nekas neliecina par gaidāmo iegruvumu. Dabiski šis process norisinās lēni, taču to var veicināt arī saimnieciskā darbība, tostarp derīgo izrakteņu ieguve. Kritenes šad tad izveidojas arī apdzīvotās vietās, aprijot pat vairākas mājas uzreiz.
Karsta kritenes ir sastopamas arī Latvijā, taču šeit karsta process nav plaši izplatīts, un kritenes ir daudz mazākas – ne tuvu šādi biedējoši caurumi kā Čīlē nupat iegruvušais. Latvijā vairākas karsta procesā veidojušās kritenes arī ir aizsargājami dabas pieminekļi, piemēram, Skaistkalnes kritenes.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
