Digitāli mākoņains – ideālā prognoze veselības aprūpei
Foto: Digitalizējam nevis tāpēc, ka tā ir moderni, bet tāpēc, ka tas nesīs reālus ieguvumus ārstiem, pacientiem, zinātniekiem – tā centrālo ideju aiz nacionāla mēroga digitalizācijas stratēģijas skaidro RSU zinātņu prorektore Agrita Kiopa un politologs, sociālantropologs un PVO vietējais konsultants Latvijā digitalizācijas domnīcās Mārtiņš Daugulis. Foto: Ritvars Stankevičs, RSU arhīvs

Viens no aptuveni 9000 bērniem Latvijā sirgst ar spinālo muskuļu atrofiju. Šī neiromuskulārā slimība pakāpeniski iznīcina motoros neironus, noved pie grūtībām sēdēt, piecelties, elpot un ēst. Jo ātrāk slimību "izķer", jo lielākas cerības bērnam dzīvot pēc iespējas pilnvērtīgāk. Šovasar Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā (BKUS) uzsākta ārstēšana vien 17 dienas vecam mazulim, kuram šī ģenētiski pārmantojamā saslimšana pamanīta slimnīcas un Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Molekulārās ģenētikas zinātniskās laboratorijas kopīgi veiktajā jaundzimušo skrīninga pilotpētījumā.

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Šis ir ne vien pirmais gadījums Latvijā, kad spinālā muskuļu atrofija diagnosticēta un ārstēšana uzsākta jau presimptomātiskā posmā, bet arī tiešs piemērs tam, kā medicīna mainās no ārstnieciskas uz lielā mērā profilaktisku. Šai procesā būtiska ir veselības jomas digitalizācija, kas saīsina laiku no šīs nozares pētījumiem līdz palīdzībai konkrētam pacientam. Veselības nozares procesu digitalizācijas ieguvēji būtu gan pacienti, gan esošie un topošie ārsti un māsas, gan zinātnieki. Kā virzību nacionāla līmeņa digitālās veselības stratēģijā saredz viena no nozares flagmanēm – RSU – stāsta augstskolas zinātņu prorektore Agrita Kiopa un sociālantropologs, Pasaules veselības organizācijas (PVO) lokālais konsultants Latvijā Mārtiņš Daugulis.

Digitālā tagadne, ne nākotne

Piemērs ar mazuli labi ilustrē personalizētās, ģenētikā balstītās medicīnas attīstību. Ikvienam no mums ir savs unikāls ģenētiskais un molekulārais profils, kas mūs padara uzņēmīgus pret noteiktām slimībām.

"Zinot šo ģenētisko profilu, mediķi var pieņemt laicīgākus un precīzākus lēmumus, kas rezultātā paildzina mūsu mūžu," uzsver RSU zinātņu prorektore. Taču tam vajadzīgi pieejami, savstarpēji savietojami un papildināmi dati, kas veselības aprūpes jomā ir īpaši sensitīvs jautājums, jo šie dati pieder indivīdam pašam. "Lai šādus datus atvērtu studijām un pētniecībai, kā arī savietotu ar pētniecībā iegūtajiem datiem, ir nepieciešams skaidrs regulējums un kārtība. Latvijā tāda diemžēl vēl nav," tā Agrita Kiopa.

Prorektore gan uzsver arī pozitīvo attīstību, kas norit RSU paspārnē. Ir izveidoti divi atvērtās piekļuves repozitoriji, kas saistīti ar Eiropas Atvērtās zinātnes datu mākoni, augstskolā darbojas Bioinformātikas grupa, kas pakāpeniski aug, iesaistoties studentiem, turklāt šogad arī startēs jauna studiju programma angļu valodā "Biostatistics".

"Prieks arī par daudziem citiem pavērsieniem, kas dara mūs gatavākus digitālajai veselības aprūpei, kas būtībā jau klauvē pie durvīm. RSU Stomatoloģijas institūtā top Digitāli vizuālo tehnoloģiju centrs, kas ir daļa no "Apvārsnis 2020 Teaming" programmā izveidotā Baltijas Biomateriālu ekselences centra konsorcija. Mūsu augstskolas mācībspēki ES Fondu programmās dodas apmaiņā uz Bufalo Universitāti (ASV), lai smeltos IT integrēšanas pieredzi augstākajā izglītībā, un ir arī daudz citi lieliski piemēru," stāsta zinātņu prorektore, vienlaikus akcentējot, ka veselības aprūpes un veselības izglītības turpmākai digitalizācijai tomēr ir nepieciešamas nopietnas valsts līmeņa investīcijas un politiska griba.

Viensētnieka domāšana

Par to, ka e-vidē attīstīta veselības aprūpe būs milzu ieguvums gan pacientiem, gan veselības aprūpes profesionāļiem, gan pētniekiem, veicinot kopējo sektora efektivitāti, ir pārliecināts arī Mārtiņš Daugulis, kura vārds līdz šim vairāk izskanējis saistībā ar politikas zinātni. Papildus politoloģijai Mārtiņš ir "ieniris" arī sociālajā antropoloģijā, un tieši šādā ampluā pirmoreiz uzaicināts kā dalībnieks PVO fokusgrupā. Nu sadarbība pāraugusi nākamajā līmenī – Mārtiņš strādā pie nacionālās digitālās veselības stratēģijas jautājuma kā PVO lokālais konsultants Latvijā, paralēli vadot RSU Politikas zinātnes katedru.

Visu pavasari viņš kopā ar Veselības ministrijas komandu attīstīja diskusiju domnīcās un fokusgrupās starp visām iesaistītajām pusēm – ārstniecības iestādēm, augstskolām, zinātniskajiem institūtiem, mediķu asociācijām, pacientu biedrībām un, protams, valsts pārvaldi.

"Lai panāktu jelkādu progresu, visiem ir jāsēž pie viena galda. Patlaban tam ir pateicīgs laiks – pandēmija ir veicinājusi digitalizāciju visās sfērās, turklāt ap šo laiku Latvijā tuvojas termiņš daudziem politikas veidošanas dokumentiem, kas nozīmē, ka varam digitalizāciju cauraust jaunajos plānošanas dokumentos, turklāt veidot tos vienotākus," saka Daugulis.

Centrālā ideja, kā uzsver PVO pārstāvis – uz digitālu veselību ir jāraugās kā uz ekosistēmu ar dažādiem autorizācijas līmeņiem, lai datiem varētu piekļūt gan mediķi, gan pats pacients, gan zinātnieki.

Līdzīgi kā ar Covid-19 vakcināciju, lielākā inerce nacionālās digitālās veselības stratēģijas tapšanā ir no gados vecākās, reģionos mītošās un mazāk izglītotās sabiedrības daļas.

Par šķērsli kalpo Latvijā nereti tipiskā viensētnieka domāšana, akcentē Daugulis, lai gan nu jau arī nacionālā mērogā nostiprinājusies atziņa, ka pārvaldības modelim jābūt vienam, nevis katrai organizācijai savam.

Robežas vairs nepastāv

"Pārmaiņas lielākoties nepatīk nevienam, tāpēc jo aktīvi jāstāsta, ka šī nav digitalizācija digitalizācijas pēc, bet gan process, kas nesīs reālus ieguvumus ārstiem, pacientiem, zinātniekiem," tā Daugulis, vienlaikus uzsverot, ka Latvijā jau ir virkne labo piemēru, piemēram, BKUS, kuras "digitālā ekosistēma ir sajūgta kopā ar pacienta pieredzi, sākot no ieiešanas slimnīcā līdz iziešanai no tās".

Savukārt prorektore Kiopa papildina, ka liela nozīme šajā procesā ir augstskolām. "Spēka pielikšanas punkts ir studenti, kuru izglītošanai jānorit ar lielu fokusu uz digitālo pilnveidi – vai tā būtu IT pamatprasmju pilnveide, 3D printēšana, ģenētisko datu analīze vai citas šauras nišas pētniecības prasmes. Mums Latvijā jāaudzē muskuļi šajā jomā, jo esam maza valsts, kam jāizdara tikpat daudz, cik lielajiem spēlētājiem," stāsta Kiopa.

Aizvadīto mēnešu laikā iedziļinoties veselības digitalizācijā Eiropas mērogā, Mārtiņš Daugulis saka, ka Latvija ne pārlieku atpaliek, ne arī pārlieku izceļas starp pārējām dalībvalstīm. Taču ir īpaši būtiski neapstāties un turpināt digitalizēt Latvijas veselības aprūpi, vienlaikus to dziļi integrējot arī Eiropas datubāzēs.

"Robežas šai ziņā uz kartes vairs nepastāv, Eiropa visa ir vienota sistēma un arī mums jābūt tajā labi integrētai daļai. Piemēram, jaunajam Latvijas onkoloģijas plānam ir jābūt sajūgtam kopā ar Eiropas Vēža reģistru, savādāk atpaliksim no pārējām dalībvalstīm pakalpojumu un ārstniecības kvalitātē," noslēdz Daugulis.

Tags

Bērnu klīniskā universitātes slimnīca Izglītība Rīgas Stradiņa universitāte Veselības aprūpe RSU
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form