Digitāli mākoņains – ideālā prognoze veselības aprūpei

Šis ir ne vien pirmais gadījums Latvijā, kad spinālā muskuļu atrofija diagnosticēta un ārstēšana uzsākta jau presimptomātiskā posmā, bet arī tiešs piemērs tam, kā medicīna mainās no ārstnieciskas uz lielā mērā profilaktisku. Šai procesā būtiska ir veselības jomas digitalizācija, kas saīsina laiku no šīs nozares pētījumiem līdz palīdzībai konkrētam pacientam. Veselības nozares procesu digitalizācijas ieguvēji būtu gan pacienti, gan esošie un topošie ārsti un māsas, gan zinātnieki. Kā virzību nacionāla līmeņa digitālās veselības stratēģijā saredz viena no nozares flagmanēm – RSU – stāsta augstskolas zinātņu prorektore Agrita Kiopa un sociālantropologs, Pasaules veselības organizācijas (PVO) lokālais konsultants Latvijā Mārtiņš Daugulis.

Piemērs ar mazuli labi ilustrē personalizētās, ģenētikā balstītās medicīnas attīstību. Ikvienam no mums ir savs unikāls ģenētiskais un molekulārais profils, kas mūs padara uzņēmīgus pret noteiktām slimībām.

"Zinot šo ģenētisko profilu, mediķi var pieņemt laicīgākus un precīzākus lēmumus, kas rezultātā paildzina mūsu mūžu," uzsver RSU zinātņu prorektore. Taču tam vajadzīgi pieejami, savstarpēji savietojami un papildināmi dati, kas veselības aprūpes jomā ir īpaši sensitīvs jautājums, jo šie dati pieder indivīdam pašam. "Lai šādus datus atvērtu studijām un pētniecībai, kā arī savietotu ar pētniecībā iegūtajiem datiem, ir nepieciešams skaidrs regulējums un kārtība. Latvijā tāda diemžēl vēl nav," tā Agrita Kiopa.

Prorektore gan uzsver arī pozitīvo attīstību, kas norit RSU paspārnē. Ir izveidoti divi atvērtās piekļuves repozitoriji, kas saistīti ar Eiropas Atvērtās zinātnes datu mākoni, augstskolā darbojas Bioinformātikas grupa, kas pakāpeniski aug, iesaistoties studentiem, turklāt šogad arī startēs jauna studiju programma angļu valodā "Biostatistics".

"Prieks arī par daudziem citiem pavērsieniem, kas dara mūs gatavākus digitālajai veselības aprūpei, kas būtībā jau klauvē pie durvīm. RSU Stomatoloģijas institūtā top Digitāli vizuālo tehnoloģiju centrs, kas ir daļa no "Apvārsnis 2020 Teaming" programmā izveidotā Baltijas Biomateriālu ekselences centra konsorcija. Mūsu augstskolas mācībspēki ES Fondu programmās dodas apmaiņā uz Bufalo Universitāti (ASV), lai smeltos IT integrēšanas pieredzi augstākajā izglītībā, un ir arī daudz citi lieliski piemēru," stāsta zinātņu prorektore, vienlaikus akcentējot, ka veselības aprūpes un veselības izglītības turpmākai digitalizācijai tomēr ir nepieciešamas nopietnas valsts līmeņa investīcijas un politiska griba.

Par to, ka e-vidē attīstīta veselības aprūpe būs milzu ieguvums gan pacientiem, gan veselības aprūpes profesionāļiem, gan pētniekiem, veicinot kopējo sektora efektivitāti, ir pārliecināts arī Mārtiņš Daugulis, kura vārds līdz šim vairāk izskanējis saistībā ar politikas zinātni. Papildus politoloģijai Mārtiņš ir "ieniris" arī sociālajā antropoloģijā, un tieši šādā ampluā pirmoreiz uzaicināts kā dalībnieks PVO fokusgrupā. Nu sadarbība pāraugusi nākamajā līmenī – Mārtiņš strādā pie nacionālās digitālās veselības stratēģijas jautājuma kā PVO lokālais konsultants Latvijā, paralēli vadot RSU Politikas zinātnes katedru.

Visu pavasari viņš kopā ar Veselības ministrijas komandu attīstīja diskusiju domnīcās un fokusgrupās starp visām iesaistītajām pusēm – ārstniecības iestādēm, augstskolām, zinātniskajiem institūtiem, mediķu asociācijām, pacientu biedrībām un, protams, valsts pārvaldi.

"Lai panāktu jelkādu progresu, visiem ir jāsēž pie viena galda. Patlaban tam ir pateicīgs laiks – pandēmija ir veicinājusi digitalizāciju visās sfērās, turklāt ap šo laiku Latvijā tuvojas termiņš daudziem politikas veidošanas dokumentiem, kas nozīmē, ka varam digitalizāciju cauraust jaunajos plānošanas dokumentos, turklāt veidot tos vienotākus," saka Daugulis.

Par šķērsli kalpo Latvijā nereti tipiskā viensētnieka domāšana, akcentē Daugulis, lai gan nu jau arī nacionālā mērogā nostiprinājusies atziņa, ka pārvaldības modelim jābūt vienam, nevis katrai organizācijai savam.

"Pārmaiņas lielākoties nepatīk nevienam, tāpēc jo aktīvi jāstāsta, ka šī nav digitalizācija digitalizācijas pēc, bet gan process, kas nesīs reālus ieguvumus ārstiem, pacientiem, zinātniekiem," tā Daugulis, vienlaikus uzsverot, ka Latvijā jau ir virkne labo piemēru, piemēram, BKUS, kuras "digitālā ekosistēma ir sajūgta kopā ar pacienta pieredzi, sākot no ieiešanas slimnīcā līdz iziešanai no tās".

Savukārt prorektore Kiopa papildina, ka liela nozīme šajā procesā ir augstskolām. "Spēka pielikšanas punkts ir studenti, kuru izglītošanai jānorit ar lielu fokusu uz digitālo pilnveidi – vai tā būtu IT pamatprasmju pilnveide, 3D printēšana, ģenētisko datu analīze vai citas šauras nišas pētniecības prasmes. Mums Latvijā jāaudzē muskuļi šajā jomā, jo esam maza valsts, kam jāizdara tikpat daudz, cik lielajiem spēlētājiem," stāsta Kiopa.