Domu eksperiments: no cik stāvu mājas būsim 'nokrituši', ja ietrieksimies stabā ar 50 km/h
Foto: LETA

Mēs, protams, nevēlamies iekļūt ceļu satiksmes negadījumā, tomēr der saprast, kādas tam būtu sekas. Piemēram, cik stiprs trieciens būtu, ja mēs, braucot ar ātrumu 50 km/h, ietriektos cietā šķērslī. Šķiet, visuzskatāmāk ir ātrumu salīdzināt ar krišanu no atbilstoša augstuma. Tabulā ir arī novērtēts, no cik stāvu mājas jumta būtu jānokrīt.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Ātrums 20 km/h, kas atļauts dzīvojamajās zonās, atbilst kritienam no 1,6 metru augstuma. Parasti tas nerada nekādus vai rada vien nenozīmīgus savainojumus. Pilsētā tipiski atļautais ātrums ir 50 km/h un atbilst kritienam no trīsstāvu mājas jumta. 70 un 90 km/h attiecīgi atbilst kritieni no sešu un desmitstāvu ēkas jumtiem.

Latvijā maksimālais atļautais braukšanas ātrums ir 110 km/h, un trieciens ar tādu ātrumu pret cietu šķērsli ir līdzvērtīgs kritienam no 14 stāvu ēkas jumta.

Aprēķinos izmantotā formula ir šāda: h=V2/2g, kur g ir brīvās krišanas paātrinājums. Tā vidējā vērtība ir 9,81 m/s2. Ātrums V ir metros sekundē, un to pārvērst kilometros stundā, ņemot vērā, ka 1 m/s ir vienāds ar 3,6 km/h. Augstums h ir metros.

Jāņem vērā, ka formulā ir ātruma kvadrāts, kas nozīmē, ka, ātrumam pieaugot lineāri, trieciena spēks (kinētiskā enerģija) pieaug kvadrātiski.

Piemēram, palielinot ātrumu no 20 līdz 50 km/h, mēs "iegūstam" trīs stāvu starpību, bet, braucot ar ātrumu 130 km/h atļauto 110 km/h vietā, starpība jau ir seši stāvi.

Aprēķins ir veikts, pieņemot, ka stāva augstums ir 3,3 metri, kas ir samērā tipiski. Katrā ziņā priekšstatu gūt var labu.

Ja esi ISIC vai ITIC kartes īpašnieks, iegādājies "Delfi Abonementu" par īpašu cenu – 1 eiro uz 4 nedēļām. Vairāk par piedāvājumu uzzini šeit.
Lasi vēl
 
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.