Pērn rudenī, strādājot izrakumos Mecamorā, Armēnijas rietumos, arheologu komanda atsedza senas ēkas drupas. Tajā uzietas gan vairākas krāsnis, gan arī visai bagātīgas miltu atliekas. "No pirmā acu uzmetiena izskatījās kā pelni. Sapratām, ka tas ir kaut kas organisks, tāpēc savācām kādus četrus piecus maisiņus analīzei," portālam "Live Science" klāsta Kristofs Jakubiaks, Varšavas Universitātes arheoloģijas profesors, kurš bija arī šo izrakumu vadītājs. Ķīmiskā analīze apstiprināja, ka pulverveida viela ir kviešu milti, izmantoti maizes cepšanai.
Ēka bijusi visnotaļ liela – tās platība ir apmēram 600 kvadrātmetri. Aplēsts, ka tajā reiz uzglabāts liels daudzums miltu – ap 3,2 tonnām. Šī beķereja darbojusies agrīnajā dzelzs laikmetā, no apmēram 11. līdz 9. gadsimtam pirms mūsu ēras.
"Šī ir viena no senākajām zināmajām struktūrām Mecamorā. Ugunsgrēka rezultātā tās jumts iebruka," skaidro Jakubiaks. Tas palīdzējis nosegt miltu krājumus un daļēji pasargāt tos, tāpēc arī tie saglabājušies līdz mūsdienām. "Normālos apstākļos visam vajadzētu būt pilnībā sadegušam," spriež arheologs.
Par Mecamoras senajiem iemītniekiem nekas daudz nav zināms – tolaik šajā reģionā vēl nebija rakstu valodas. Laikā, kad darbojās šī beķereja, Mecamora aizņēma apmēram 10 hektārus lielu platību, un pilsētiņā dominējošā struktūra bija cietoksnis. Nodegusī ēka, kuras izpēte vēl turpinās, atradusies ārpus galvenajiem nocietinājumiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
