Liekot lietā trīs pamatkrāsu – zaļas, sarkanas un zilas – gaismas avotus, astronoms un fizikas fans Aivis Meijers demonstrē divus krāsu jaukšanas principus – aditīvo jaukšanu jeb gaismu saskaitīšanu un subtraktīvo jeb krāsu jaukšanu uz papīra. Katrai no pieejām ir pavisam cits iznākums.

Ja reizē spīd dažādas gaismas, iegūtā gaisma liksies gaišāka par katru no tām atsevišķi, turklāt krāsu aplī vietā, kur "satiekas" sarkanas, zaļas un zilas krāsas gaisma, summā veidosies visgaišākās krāsas gaisma – balta, pieņemot, ka katras atsevišķas krāsas gaismas intensitāte ir līdzīga. Vietās, kur krāsu aplī pārklājas divas krāsas, veidojas sekundārās jeb papildkrāsas. Pamatkrāsas kopā ar sekundārajām krāsām aplī secīgi veido sešas no varavīksnē redzamajām krāsām – sarkanu, oranžu, dzeltenu, zaļu, gaiši zilu un zilu.

"Krāsu aplī ir purpura krāsa, jo krāsu aplī krāsas iet pa riņķi. Varavīksnē purpura krāsas nav," skaidro Meijers un piebilst: "Uz papīra šādi brīnumi nenotiek."

Jaucot krāsas uz papīra, runa ir par subtraktīvo krāsu jaukšanu, kā rezultātā iegūtā krāsa būs tumšāka par katru krāsu atsevišķi. "Ja pamatkrāsas gaismām ir sarkana, zaļa un zila, tad pamatkrāsas uz papīra ir gaiši zils, purpura krāsa un dzeltena. Divas tintes kopā dod sarkanu, zaļu vai zilu krāsu," demonstrē Meijers. Uz papīra pārklājoties trim pamatkrāsām, veidojas melna krāsa.

"Papildkrāsas rada lielāko iespējamo krāsu kontrastu, un tās arī izmanto reklāmās, lai mūs iespaidotu. Ir ļoti daudz reklāmu, kas sastāv no dzeltenas un tumši zilas krāsas. Tas ir liels krāsu kontrasts, un mums tā iespiežas atmiņā. Ja reklāma sastāvētu no zaļas un gaiši zilas krāsas, tad mēs varbūt viņu nepamanītu."

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!