Eksperti: LU un LMA iekļūšana iniciatīvā 'Eiropas universitātes' – ambiciozs sasniegums
Foto: LETA

Latvijas Universitātes (LU) un Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) pieteikums "Eiropas universitātes" iniciatīvā bijis amibiciozs lēmums, skaidro Eiropas Studentu apvienības Kvalitātes nodrošināšanas ekspertu tīkla pārstāve Inguna Blese. Vienota studiju satura un procesa izveide ir liels izaicinājums, taču studentiem, kā prognozē eksperte, tas nozīmēs brīvāku pieeju starptautiskam zināšanu tīklam.

Kā vēstīts, Iniciatīvai "Eiropas universitātes" izraudzītas 17 augstākās izglītības institūciju apvienības, kuru sastāvā ir arī divas Latvijas mācību iestādes – LU un LMA. Projekta ietvaros tiks radīts starptautisks universitāšu tīkls, kurā studenti, pētnieki un mācībspēki varēs apkopot savu pieredzi, resursus un platformas, lai izveidotu kopīgas mācību programmas un moduļus. Jaunās programmas ļaus studentiem personalizēt savu izglītību un izvēlēties, kādus kursus studēt kurā no tīkla universitātēm, studiju galarezultātā saņemot "Eiropas diplomu".

Kā norāda Blese, projektā iesaistīto augstskolu studentiem paredzēts dot ievērojami lielāku izvēles brīvību, elastīgāku pieeju studiju plānošanai – iespējas pēc saviem ieskatiem izvēlēties studiju kursus un moduļus jebkurā no partnerības augstskolām, kā arī attīstīt kopīgus attīstības un pētniecības projektus ar ārvalstu docētājiem un studentiem. "Tāpat studentiem tas varētu nozīmēt vienota "Eiropas diploma" saņemšanu beidzot studijas," abu universitāšu sasniegumu iezīmē eksperte.

"Eiropas universitātes" projekts, kā stāsta Blese, tiek veidots kā Eiropas veiksmes stāsts –iniciatīva ar izcilu rezultātu, kas spēj konkurēt ar Amerikas un Āzijas sniegumu, tostarp risinot tādas aktuālas problēmas kā globālo sasilšanu. "Tas var skanēt neticami un ne velti, jo pašreizējā situācijā ir izaicinājums izveidot veiksmīgas sadarbības pat vietējā Latvijas un Baltijas līmenī," pauž Blese.

Papildus tam, kā skaidro Blese, jau tiek diskutēts par nepieciešamību šīm augstskolām atsevišķi paredzēt finansējumu pētniecības un attīstības projektu īstenošanai, lai izvirzītos mērķus sasniegtu. Viņa piebilst, ka nākotnē tas var nozīmēt pētniecībai pieejamā finansējuma samazinājumu tām augstskolām, kas atradīsies aiz "Eiropas universitāšu" borta.

Savukārt Augstākās izglītības kvalitātes aģentūras eksperte Asnate Kažoka skaidro, ka studējošo dalība programmā ir atkarīga no katra universitāšu tīkla plānotajām aktivitātēm, kurām tiks izlietots piešķirtais finansējums. Aktivitāšu skaitā var būt gan sadarbība līdzšinējo studiju programmu ietvaros, gan arī jaunu kopīgu studiju programmu izveide.

Tāpat Kažoka norāda, ka LU un LMA iekļaušanu universitāšu tīklos var uzskatīt kā augstu abu iestāžu darbības novērtējumu, jo, lai iekļautos kādā no universitāšu tīkliem, nepieciešams augsts pārējo tīklā iekļauto universitāšu novērtējums un, lai arī tīklu izveidē ir būtiska pārstāvēto reģionu un augstskolu profilu daudzveidība, svarīgs ir arī katras tīklā iekļautās universitātes individuālais statuss.

Kažoka skaidro, ka projekta pirmā kārta tiks īstenota ar ERASMUS+ finansējumu 85 miljonu eiro apmērā, un tāpat iniciatīva tiks iekļauta arī nākamajā ERASMUS plānošanas periodā. Katram no 17 universitāšu tīkliem ir iespēja pretendēt uz finansējumu 5 miljonu eiro apmērā, kas paredzēts ilgtermiņa strukturālai sadarbībai, tajā skaitā mobilitātei, studiju periodu atzīšanai partneruniversitātēs, papildus studiju satura un kopīgo studiju programmu izveidei.

Tags

Eiropa Izglītība Latvijas Mākslas akadēmija Latvijas Universitāte Zinātne
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form