Faktu pārbaude: vai Covid-19 testu laikā sabaksta un traumē smadzenes?
Foto: AFP/Scanpix/LETA

Kāda "Facebook" lietotāja 13. augustā publicēts ieraksts izpelnījies Latvijas mērogiem visai plašu atzinību – ar to dalījušies ap 900 cilvēku, saņemti arī vairāki simti atzīmju "Patīk". Lietotājs ierakstā brīdina par riskiem, ko cilvēka veselībai it kā varot nodarīt polimerāzes ķēdes reakcijas jeb PĶR (angliski PCR) testi. Tiesa, ne viens vien, kas bijis veikt Covid-19 testu, atzinis – pieredze nav pārāk patīkama, taču vai tiešām ar vates kociņu iespējams burtiski traumēt smadzenes, kā uzskata ieraksta autors? To noskaidrojam šajā rakstā.

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

PĶR metodes plaši izmanto visdažādākajās bioloģijas un medicīnas nozarēs, arī diagnostikā. Šo metodi, lai noskaidrotu, vai cilvēks saslimis ar jaunā koronavīrusa SARS-CoV-2 izraisīto slimību Covid-19, Latvijā veic, piemēram, "E. Gulbja laboratorijā" un "Centrālajā laboratorijā".

"Apgrieztās transkripcijas polimerāzes ķēdes reakcija nosaka ne tikai DNS saturošos, bet arī RNS saturošos vīrusus, līdz ar to, lai veiktu PĶR ir nepieciešams RNS pārkodēt DNS, ko veic testā iekļauts ferments – apgrieztā transkriptāze," skaidrots "E. Gulbja laboratorijas" vietnē. Ar šo metodi var noteikt ne tikai koronavīrusus, bet arī gripu, rinovīrusus, enterovīrusus.

Lai tiktu pie paraugiem, ar speciālu kociņu tiek paņemta gan nazofaringeālā, gan orofaringeālā iztriepe jeb, vienkāršoti, iztriepe gan no deguna, gan mutes dobuma.

Par šo procesu pamatīgi nobažījušies vairāki simti "Facebook" lietotāju, kas dalījušies ar minēto ierakstu. Ieraksta autors pandēmiju dēvē par "kovidšova afēru" un uzdod jautājumu par "nāsu urbjamiem kociņiem", bažījoties vai "caur tiem nenotiek piekļuve smadzenēm un to ietekmēšana".

"Standarta kovidšova PCR testi – tie ir apmēram 15 cm gari kociņi ar vates pikuci galotnē. Tos iebāž nāsī visā garumā līdz pat tai vietai, kur notiek saskarsme ar rīkli. Kāpēc šie testi ir tieši tādi? Iespējams, ka tas ir tāpēc, ka tādā veidā tiek aizskarta ļoti jūtīgā vieta, ko angliski sauc cribriform plate – es nezinu pagaidām, kāds tam ir latviskais apzīmējums, bet attēlā to var redzēt. Tas ir ļoti smalks un trausls kauls. Tur ir tiešā saskarsme ar smadzenēm, konkrēti pieres daivu, kura atbild par visu to, kas saistīts ar gribasspēku un tā noturēšanu," klāsta ieraksta autors un piebilst: "Vai tie nevar tikt pielietoti, lai cilvēkus kā reizi ar kaut ko inficētu vai tajos var tik pielietotas ķīmiskas vielas, vai pat nanotehnoloģijas? Un kāpēc ir jālieto šāds instruments, kurš var ievainot šo trauslo ķermeņa daļu?"

Šādi pieņēmumi, protams, pirmo reizi neparādījās Latvijā un pirms tam cirkulēja sociālo tīklu platformās arī ārvalstīs. Patiesībā aktīvisti Latvijā ir pat nedaudz aizgulējušies, jo ārvalstīs šāda informācija visaktīvāk tika izplatīta jūlija sākumā un vidū.

Cik noprotams, ieraksta autors ir nobažījies par to, ka šādi varētu tikt traumētas smadzenes caur to daļu, kas atdala deguna dobumu no galvas smadzenēm, proti, sietiņplātnīte (latīniskais nosaukums ir Lamina cribrosa) ar daudzām sīkām atverītēm, pa kurām iet ožas nervu šķiedras.

Taču par to bažīties nevajadzētu. Pirmkārt, tāpēc, ka iztriepes ņemšanas laikā sietiņplātnīte vispār netiek aiztikta – iztriepe tiek ņemta no citas vietas deguna dobumā. Otrkārt, jebkurā gadījumā ar kociņu "sabakstīt smadzenes" nav iespējams, ko uzsver arī ziņu aģentūras "Reuters" faktu pārbaudē aptaujātie eksperti. Lielbritānijas par veselības un sociālās aprūpes jautājumiem atbildīgās ministrijas paspārnē esošā Anglijas Sabiedrības veselības aģentūra skaidroja, ka "deguna dobumā nav neviena tāda punkta, kur var vienkārši piekļūt smadzenēm. Nav iespējams pieskarties smadzenēm ar kociņu, neizurbjot caurumu sietiņplātnītē."

To apstiprina arī "Delfi" uzrunātā eksperte – Rīgas Stradiņa universitātes Otolaringoloģijas katedras vadītāja, medicīnas doktore Gunta Sumeraga.

"Lai gan procedūra var būt nepatīkama, jo deguns ir ļoti jutīga vieta un var būt arī individuāli zems sāpju slieksnis, procedūras laikā smadzenes traumēt nav iespējams. Lamina cribrosa ir sietiņkaula daļa, kas atrodas ļoti augstu deguna dobumā, vietā, kur ir deguna dobuma griesti un galvaskausa priekšējās bedres grīda. Piekļūt šai vietai ir diezgan grūti pat deguna operāciju laikā. Covid-19 analīzes laikā iztriepe tiek ņemta no aizdegunes, nevis no deguna dobuma augšējās daļas," skaidro Sumeraga.

Tāpēc ierakstā paustais apgalvojums, ka "tur ir tiešā saskarsme ar smadzenēm", kā arī tas, ka "šie kociņi tiek berzēti gar trauslo kaula platīti" ir maldinošs. Paraugu ņemšanas laikā smadzenes netiek "bakstītas".

Komentējot ierakstā pausto, kāpēc nepieciešama tieši šāda analīžu ņemšanas procedūra, Sumeraga paskaidro: "Covid-19 izraisošais vīruss pieder pie vīrusu grupas, ar ko mēs inficējamies gaisa pilienu ceļā. Visi šie vīrusi, tai skaitā, protams, Covid-19 izraisītājs, iekļūst mūsu organismā caur augšējo elpceļu gļotādu. Augšēji elpceļi ir deguna dobums, aizdegune, rīkle, balsene. Visu šo vīrusu lielākā koncentrācija un replikācija (vīrusa pavairošanās un tālāka izplatīšanās) visvairāk notiek tieši aizdegunē. Inficēšanās gadījumā tieši degunā, aizdegunē vislabāk var atrast vīrusu. Tāpēc tieši no aizdegunes ir jāņem iztriepe, lai varētu analizēt, ir cilvēks inficējies vai nē. Visprecīzāk un vieglāk ir šo analīzi veikt cauri deguna dobumam – ar speciāli veidotu garu un tievu analīžu kociņu iziet visu ceļu cauri deguna dobumam līdz pat aizdegunei, tādējādi vislabāk būs aptverta visa iespējamā vīrusa lokalizācijas vieta."

Eksperte piebilda, ka šobrīd vienā no populārākajām uz pierādījumiem balstītas medicīnas publikāciju datu bāzē "PubMed" neizdevās atrast nevienu publikāciju, kurā būtu ziņots par smadzeņu vai minētās sietiņkaula daļas bojājumiem Covid-19 testu veikšanas laikā.

Otrs pieļāvums minētajā ierakstā ir saistīts ar bažām par temperatūras bezkontakta mērīšanu, "šaujot pierē ar lāzeru". Proti, tas varot tikt darīts, lai ietekmētu čiekurveida dziedzeri, ar ko domāta epifīze. Autora ieskatā epifīze izsenis esot saistīta arī ar "spēju sajust smalkās pasaules un sazināties ar tām".

Lai izmērītu cilvēka ķermeņa temperatūru bezkontakta veidā, nepieciešama iekārta ar infrasarkano sensoru, proti, siltumstarojumu uztvert spējīga iekārta. Arī prātuļojumi par šo iekārtu it kā kaitīgo ietekmi uz čiekurveida dziedzeri jeb epifīzi jau iepriekš klejojuši sociālajos tīklos ārvalstīs un attiecīgi pievērsuši faktu pārbaudītāju uzmanību.

Fakts ir tāds, ka šie infrasarkanie termometri uztver cilvēka izstaroto infrasarkano starojumu, nevis paši emitē infrasarkano (vai jebkāda diapazona elektromagnētisko) starojumu un "raida viļņus" tieši galvā.

Jūtas štatā, ASV, bāzētās kompānijas "ThermoWorks", kas ražo arī šādas iekārtas, viceprezidents Tims Robinsons ziņu aģentūrai AP skaidroja, ka tas ir ļoti izplatīts, bet maldīgs pieņēmums, ka bezkontakta infrasarkanie termometri raida starojumu ķermenī. Cilvēkiem nereti šķiet, ka tiek raidīti kaut kādi viļņi, kas tad tiek atstaroti, bet "tā nav patiesība. Tas ir tikai uztvērējs. Tas uztver gaismas starojumu spektra infrasarkanajā diapazonā."

Tāpat arī jāņem vērā, ka tēmēt ar infrasarkano termometru tieši pierē būtu visai neefektīvs veids, kā ietekmēt tieši epifīzi – šis dziedzeris nav tuvu pierei un atrodas visnotaļ dziļi galvas smadzenēs aiz vairākiem centimetriem smadzeņu audu.

Tags

atmaskots.lv Koronavīruss Covid-19
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form