Foto: AP/Scanpix/LETA
Astronomi reģistrējuši iespaidīgāko mums zināmo eksploziju Visumā kopš Lielā sprādziena. "Mēs jau iepriekš bijām novērojuši spēcīgus uzliesmojumus galaktiku centros, bet šis ir patiesi, patiesi masīvs. Mēs nezinām, kāpēc šis ir tik spēcīgs," vietnei "Futurism" atzīst Starptautiskā Radioastronomijas centra pētniece Melānija Džonstona-Holita. Sākotnējie secinājumi par novēroto publiskoti šomēnes pirmsdrukas resursā "arXiv".

Sprādziena avots supermasīvs melnais caurums Čūskneša zvaigznāja galaktiku superklasterī aptuveni 390 miljonus gaismas gadu no Zemes.

Notikumu fiksēja orbītā ap Zemi esošā NASA "Chandra" rentgenstarojuma observatorija un Eiropas Kosmosa aģentūras rentgenstaru observatorija "XMM-Newton". Ar rentgenstaru observatorijām novēroto apstiprināja radioteleskopi.

Sprādziens bija tik grandiozs, ka burtiski izrāva caurumu klastera plazmā, un piecreiz iespaidīgāks par jebkuru iepriekš fiksēto, kā arī simtiem tūkstošus reižu lielāks par tipiski galaktiku klasteros fiksētajiem uzliesmojumiem.

Pirmo reizi par to, ka Čūskneša zvaigznājā esošajā klasterī varētu būt noticis milzu uzliesmojums, tika runāts jau 2016. gadā. Tolaik Norberta Vernera vadībā tika izpētīti ar "Chandra" ievāktie dati. Vernera un kolēģu uzmanību jau tad piesaistīja dīvaini izliekta šķautne klasterī, radot aizdomas, ka tā varētu būt mala "krāterim", ko klastera plazmā izrāvis uzliesmojums. Taču astronomiem toreiz nebija pietiekami daudz datu, lai pavisam droši apstiprinātu, ka veidojums ir sprādziena rezultāts.

Nu tas izdevies Simonai Džiačintuči ar kolēģiem, analizējot ar rentgenstaru observatorijām ievāktos datus kontekstā ar zemo frekvenču radioteleskopu Austrālijā un Indijā ievāktajiem datiem. Pētniece notikušo salīdzināja ar 1980. gada Svētās Helēnas vulkāna izvirdumu – vienu no lielākajiem ASV vēsturē –, tikai mērogi ir pavisam citi: "Atšķirība ir tāda, ka šajā gadījumā caurumā, ko sprādziens izsita klastera plazmā, satilptu 15 Piena ceļa galaktikas rindā."

Un te pats interesantākais. Šis sprādziens nav tāds, kādu uzreiz varētu iedomāties – cik ātri sācies, tik ātri beidzies. Šī eksplozija drīzāk ir kā sprādziens "palēninājumā". "Tas notika ļoti, ļoti lēnām. Kā palēninājumā, vairāku simtu miljonu gadu laikā," skaidro Džonstona-Holita.

Viņa šo salīdzina ar kosmosa arheoloģiju: "Mums nu ir zemo frekvenču radioteleskopi – rīki, kas ļaus "rakt dziļāk" –, tāpēc sagaidāms, ka nākotnē fiksēsim arī citus šāda mēroga uzliesmojumus."

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!