Izpētīta emociju nozīme Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanā un pārmantošanā
Foto: LETA

Dziesmu un deju svētki ir Latvijas kultūras fenomens, ar kuru kādā savas dzīves posmā bijuši saistīti 87 procenti Latvijas iedzīvotāju. Emocionāli piesātinātajam pasākumam līdz šim bijusi plaši pievērsta arī zinātnieku uzmanība, taču līdzšinējos pētījumos vairāk vētīti dažādi šīs svētku tradīcijas pārmantošanas priekšnoteikumi. Savukārt Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) jaunā pētniece un Latvijas Kultūras akadēmijas lektore Līga Vinogradova savas doktorantūras studijas veltījusi tieši emociju nozīmei šo svētku tradīcijas pārmantošanā. Nupat profesores Andas Laķes vadībā veiksmīgi aizstāvēts arī promocijas darbs "Emociju loma dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanā un pārmantošanā", iegūstot doktora grādu socioloģijā.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Dziesmu un deju svētku tēmai pētniecībā Līga Vinogradova pievērsusies pirms septiņiem gadiem, tuvplānā skatot koru un deju kolektīvu ikdienas piesaistes un iesaistes prakses kā nozīmīgu tradīcijas pārmantošanas un saglabāšanas elementu.

"Lai gan svētki ir nozīmīgākais un kulminējošais piecgades cikla pasākums nedēļas garumā, tieši ikdienas prakses svētku starplaikā veicina dalībnieku iesaisti tradīcijā, tādā veidā ļaujot tai tikt pārmantotai. Pārdomu vērts aspekts bija arī dalībnieku atziņas, ka svētki, lai gan dod neaprakstāmas un spēcīgas pozitīvas emocijas, ir tikai viens no pasākumiem, bet būtiskāks dzinulis ikdienā līdzdarboties ir mēģinājumos, koncertos un neformālajās aktivitātēs iegūtās pozitīvās emocijas," stāsta jaunā doktore.

Viņa uzsver, ka savos pirmajos pētnieciskajos projektos emociju nozīmi ir uztaustījusi, taču atšķirīgā fokusa un metodoloģijas dēļ nav varējusi veikt pilnvērtīgus secinājumus par emociju lomu svētku tradīcijas pārmantošanā un saglabāšanā, tam nolemjot veltīt savu promocijas darbu. Līgas mērķis bija noskaidrot emociju lomu Dziesmu un deju svētku tradīcijā un tās ietvaros īstenotajās māksliniecisko kolektīvu ikdienas praksēs, un to, kādi priekšnoteikumi nepieciešami, lai emocijas veicinātu svētku tradīcijas pārmantošanu un saglabāšanu. Lai to izdarītu, disertācijā skatīta virkne jautājumu: kā socioloģijā iespējams pētīt emocijas, kā sociālajās un humanitārajās zinātnēs interpretēt Dziesmu un deju svētku fenomenu, kādas ir māksliniecisko kolektīvu ikdienas prakses un kāda ir emociju dinamika tajās, kāda nozīme ir emocijām un to dinamikai Dziesmu un deju svētku noslēguma pasākumos, kādi ir svētku tradīcijas kā veiksmīga mijiedarbības rituāla priekšnoteikumi, kādas ir labās prakses pozitīvu emociju radīšanai ikdienas prakšu un svētku pieredzēs.

"Emociju socioloģijas perspektīva parāda, ka emocijas var būt virzītājspēks sociālās mijiedarbībās, tāpēc svētki analizēti kā mijiedarbības rituāli, kuros līdzdarboties motivē ilgtermiņa emocijas. Šajā pētījumā skaidri iezīmējas, ka Dziesmu un deju svētki ir emocionāli augstākais kulminācijas punkts dalībai amatiermākslā, ko iespējams sasniegt ar emociju "uzlādi" ikdienas praksēs," stāsta Vinogradova (attēlā zemāk).

Empīriskajā pētījumā viņa novērojusi 14 amatiermākslas kolektīvus, veikusi 37 foto izdibināšanas un 15 padziļinātās intervijas ar kolektīvu dalībniekiem un vadītājiem. Pētnieces secinājumi vērienīgajā promocijas darbā skar gan emociju socioloģisko izpratni, gan Dziesmu un deju svētku izpēti sociālajās un humanitārajās zinātnēs, gan svētku kā mijiedarbības rituālu analīzi, gan dažādas metodoloģiskās atziņas par mijiedarbības rituālu teorijas pielāgošanu emociju izpētei.

Foto: Aija Lūse, Latvijas Kultūras akadēmija

Promocijas darbā izstrādātas arī vairākas rekomendācijas daudzveidīgajiem tradīcijas īstenotājiem, iesakot, kā nodrošināt pozitīvas emocijas svētku tradīcijā un piesaistīt dalībniekus ilgtermiņā. Viena no šī pētījuma novitātēm, kā uzsver promocijas darba vadītāja profesore Laķe, ir vizuālo pētniecības metožu aprobēšana kultūras fenomenu pētniecībā.

Šajā pētījumā skaidri iezīmējas, ka Dziesmu un deju svētki ir emocionāli augstākais kulminācijas punkts dalībai amatiermākslā, ko iespējams sasniegt ar emociju "uzlādi" ikdienas praksēs. Līga Vinogradova

Patlaban RSU doktorantūras studiju programmā "Socioloģija" studē deviņi doktoranti, un Līgas Vinogradovas pētījums ir pirmais šai nozarē izstrādātais promocijas darbs šogad. Kopumā RSU īsteno astoņas doktorantūras studiju programmas, un, lai gan tradicionāli aktīvi ir medicīnas un farmācijas doktoranti, aktīva pētniecība doktorantūras līmenī norit sociālajās un humanitārajās zinātnēs: tiesībzinātnē, politikas zinātnē, komunikācijas kultūrā un multimedijos, psiholoģijā un vadībzinātnē.

Līgas Vinogradovas promocijas darbs "Emociju loma Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanā un pārmantošanā" latviski un angliski skatāms, klikšķinot šeit.

Tags

Dziesmu svētki Rīgas Stradiņa universitāte RSU
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form