Foto: Shutterstock
Medicīnas studenti, kuri nav bijuši anatomikumā, un ķīmiķi, kuri skatās eksperimentu videoierakstus. Centieni sevi piespiest mācīties un pasniedzēju vientulība tiešsaistes stundās. Pirmkursnieki, kuri nepazīst nevienu, un 30 sekundes laika atbildei, lai students nepagūtu "iegūglēt". Trīs pasniedzēji un trīs studenti no Latvijas augstskolām stāsta, kā izskatās augstākā izglītība pēc gada ar "Covid-19".

Kas bija pagājušajā gadā un kas tagad?

Agnese Brangule, Rīgas Stradiņa universitātes asociētā profesore, ķīmijas pasniedzēja

"Protams, Covid-19 sākumā radīja šoku. Bet ir jābūt gataviem pārmaiņām. No universitātes puses mēs saņēmām ļoti lielu atbalstu – uzreiz tika organizētas lekcijas pasniedzējiem par to, kā strādāt virtuālajā vidē, sākot no elektronisko testu veidošanas līdz videomontāžai." Pēc viņas teiktā, universitāte jau pirms pieciem gadiem nonāca pie tā, ka mācībās pakāpeniski jāievieš videolekcijas. Tāpēc, kad parādījās Covid-19 ierobežojumi, daudzi RSU pasniedzēji tam jau bija gatavi. Taču pagājušā gada pavasara semestris bija haotisks: tehnisko un organizatorisko problēmu pārvarēšana aizņēma vairāk laika nekā pašas mācības. Visgrūtāk bija ārvalstu studentiem, viņiem bija jāizlemj – palikt šeit vai braukt mājās.

Kristīne Juhņeviča, Latvijas Universitātes civilās aizsardzības lektore

"Visgrūtāk bija nevis pasniedzējiem un studentiem, bet IT nodaļai. Bez viņiem adaptācija jaunajos apstākļos nebūtu iespējama. Cilvēki strādāja diennaktīm, lai adaptētu "MS Teams" universitātes platformai "estudijas.lu.lv". 

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!