Izslavētie 10 000 soļi dienā ir labi, bet tas nav vienīgais svarīgais aspekts
Foto: Arek Adeoye / cc

Par to, ka dienā vēlams mērot vismaz 10 tūkstošus soļu, droši vien dzirdējis katrs. Taču ieciklēties uz soļu skaitu vien nevajadzētu. Īpaši ja atceramies, ka šo izslavēto slieksni bez jebkāda zinātniska pamatojuma savulaik aizsāka Japānas kompānija "Yamasa" sešdesmitajos gados, pirms Tokijas olimpiādes mārketinga kampaņā reklamējot pirmo soļu skaitītāju.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Pārprast arī nevajadzētu – vēlāki pētījumi apliecinājuši, ka 10 tūkstoši soļu dienā nudien nāk par labu veselībai. Tiesa, bieži vien pietiek arī ar mazāku soļu skaitu jeb, citiem vārdiem sakot, kustēties pat nedaudz ir labāk nekā nekustēties nemaz. Tomēr visbiežāk pievēršam uzmanību tieši soļu skaitam. Nupat divos plašos pētījumos spriests, ka ne mazāk būtiski arī ir – kā mēs šos soļus mērojam. Proti, svarīgs ir arī iešanas ātrums.

Pētījumā iesaistīti 78,5 tūkstoši cilvēku no Anglijas, Skotijas un Velsas vecumā no 40 līdz 79 gadiem, kuri ikdienā nēsāja ierīces ar soļu skaitīšanas funkciju. Pēc aktivitātes tie iedalīti divās kategorijās – tie, kas minūtē vidēji veica mazāk par 40 soļiem un tie, kas veica vairāk par 40 soļiem, kas tika uzskatīta jau par mērķtiecīgu staigāšanu, nevis vienkārši viegla pastaigāšanās, piemēram, šurpu turpu pa istabu. Ņemot vērā, ka bija arī ļoti aktīvi staigātāji, tiem tika izveidota atsevišķa grupa – šajā grupā ieskaitīti cilvēki, kas veica vislielāko soļu skaitu 30 minūtēs (tām nebija jābūt secīgi – skaitījās arī, piemēram, divi 15 minūšu ātras staigāšanas posmi).

Septiņus gadus vēlāk pēc šo datu ievākšanas zinātnieki nu raudzījās, kā dalībniekiem ar veselību. Bez pārsteigumiem – visaktīvākajiem staigātājiem bija vislielākie ieguvumi veselībai. Tiem, kas ierindoti trešajā grupā, proti, raitie gājēji, risks iedzīvoties demencē bija par 62% mazāks. Tāpat par 80% saruka pāragras nāves risks no sirds un asinsvadu kaitēm, pētījuma autorus citē CNN. Tādējādi svarīgs ir ne tikai soļu skaits, bet arī intensitāte. Pat ja iešana raitā solī dienā ir tikai pusstundu, tas tāpat būtiski samazina dažādu veselības problēmu risku.

Svarīgi arī nesašļukt, ja neizdodas ikdienā veikt izslavētos 10 tūkstošus – pat 4000 soļi dienā jau par 25% palīdz samazināt demences risku. Jo raitāk cilvēks staigā, jo mazāk soļu vajag pozitīvajam efektam uz veselību. "Mēs uzskatām, ka soļošanas intensitāte ir svarīga, turklāt pat vairāk nekā daudzums," raidorganizācijai CNN skaidro viens no pētījuma autoriem Borža del Pozo Kruss.
"Fiziskas aktivitātes ir absolūti brīnišķīgas. Ja vēl tās kombinē ar uzturu, kur uzsvars ir uz augu izcelsmes produktiem, samazinātu stresu, pietiekamu miegu un socializēšanos, tā ir maģiskā recepte, jaunības avots, ja tā drīkst izteikties," uzskata ar konkrēto pētījumu nesaistītais Endrū Frīmens, sirds un asinsvadu slimību eksperts.

Tiesa, jāatgādina, ka šis pētījums pēc dizaina nav eksperimentāls, bet gan novērojums. Tādējādi var runāt tikai par korelācijām, bet ne cēloņsakarību pierādīšanu.

Darbs publicēts divos zinātniskajos izdevumos – "JAMA Neurology" un "JAMA Internal Medicine" – atsevišķi par demences riskiem un par pārējo slimību riskiem.

Ja esi ISIC vai ITIC kartes īpašnieks, iegādājies "Delfi Abonementu" par īpašu cenu – 1 eiro uz 4 nedēļām. Vairāk par piedāvājumu uzzini šeit.
Lasi vēl
 
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.