Lielākā daļa cilvēku, kas saslimst ar Covid-19, slimnīcā nenonāk. Taču dažām ļaužu grupām slimība izpaužas īpaši smagā veidā. Jau pirmajā slimības vilnī bija redzams, ka Lielbritānijā etnisko minoritāšu pārstāvjiem bija lielāks risks nomirt no Covid-19 nekā baltādainajiem.
Daļa no šiem paaugstinātajiem riskiem saistīti ar sociāli ekonomiskiem faktoriem. Piemēram, etnisko minoritāšu pārstāvji Lielbritānijā biežāk dzīvo mazākās platībās, kur pulcējas daudz cilvēku. Etnisko minoritāšu pārstāvju mājsaimniecībās arī biežāk vienkopus dzīvo vairākas paaudzes, tādēļ gados vecākie ģimenes locekļi vairāk pakļauti inficēšanās riskam, vīrusu mājās pārnesot jaunākajiem ģimenes locekļiem. Tāpat etnisko minoritāšu pārstāvji biežāk nekā baltādainie strādā aprūpes namos un medicīnas iestādēs, kur ir lielāks risks nonākt saskarsmē ar vīrusu. Taču sociāli ekonomiskie faktori vēl nav viss stāsts.
Vērienīgā pētījumā, kas 2021. gada maijā publicēts izdevumā "The Lancet", secināts – Lielbritānijā melnādainajiem cilvēkiem, aziātiem un arī cilvēkiem ar jauktu etnisko izcelsmi bija lielāks risks nonākt slimnīcā un arī saslimt tik smagi, ka nepieciešama ārstēšanās intensīvās terapijas nodaļā, tāpat pastāv lielāka varbūtība, ka viņi no Covid-19 nomirs, ja salīdzina ar baltādainajiem cilvēkiem Lielbritānijā pandēmijas pirmajā vilnī (2020. gada pavasarī).
Otrajā vilnī risks samazinājās, ja runa ir par melnādainajiem cilvēkiem un cilvēkiem ar jauktu etnisko izcelsmi, taču pilnīgi pretēja situācija bija cilvēkiem, kuru saknes meklējamas Dienvidāzijā. Šajā grupā pieauga risks tikt hospitalizētiem vai nomirt.
Kas varētu izskaidrot šo atšķirību? Vai iespējams, ka runa ir par noteiktiem gēniem noteiktās etniskajās grupās, kas var paaugstināt smaga Covid-19 risku?
Divi jautājumi
Jau 2020. gadā veikti pētījumi indicēja, ka tik tiešām ir ģenētiskas variācijas, kas saistāmas ar augstāku smaga Covid-19 risku. Izpētot genomus tūkstošiem Covid-19 pacientu, pētnieki identificēja divus "aizdomās turētos" – gēnus LZTFL1 un SLC6A20.
Jautājums, uz kuru jāatbild – kurš no šiem abiem paaugstina risku ar Covid-19 saslimt smagi? Un kādā veidā tas notiek? Nupat jaunā pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā "Nature Genetics", zinātnieki uz abiem šiem jautājumiem atbildējuši.
Pētnieki no Oksfordas Universitātes atklāja, ka no abiem augstāk minētajiem īstais "vaininieks" ir LZTFL1, nevis SLC6A20. 60% cilvēku, kuru etniskās saknes ir Dienvidāzijā, ir konkrēta šī gēna variācija, kas paaugstina risku ar Covid-19 slimot smagi. Turpretī baltādaino populācijā šī gēna variācija ir tikai 15% cilvēku, bet melnādaino cilvēku vai cilvēku, kuru senči nāk no Karību reģiona, populācijā šī gēna variācija ir tikai 2%.
Turklāt šis gēns ir ļoti aktīvs šūnu slānī, kas pārklāj elpceļus un plaušas. Šis šūnu slānis, ko sauc par elpceļu epitēliju, sasilda un attīra gaisu, pirms tas sasniedz plaušas, kur skābeklis tiek absorbēts asinīs. Tas kalpo kā barjera starp gaisu, kas plūst iekšā elpceļu sistēmā, un iekšējiem organisma audiem. Tas ir vitāli svarīgs elpošanas pareizai funkcionēšanai.
Taču rezultāti ir būtiski, jo atklāj, ka daļa no paaugstinātā riska smagi slimot konkrētu etnisko minoritāšu pārstāvjiem ir ar bioloģisku cēloni. Kaut šobrīd ir gan efektīvas vakcīnas, gan nu jau arī zāles Covid-19 ārstēšanai, jaunais pētījums ieskicē arī jaunas perspektīvas terapijā – ārstēšanu, kas "mērķē" tieši uz plaušu pasargāšanu, nevis imūnsistēmas "uztrenēšanu", kas līdz šim bijis galvenais fokuss. Tas varētu būt noderīgi tieši riska grupu cilvēkiem.
Šis raksts ir pārpublicēts no "The Conversation" saskaņā ar "Creative Commons" licenci. Visu rakstu oriģinālvalodā var lasīt vietnē "The Conversation".
Raksta autore ir Notingemas Universitātes Molekulārās un ģenētiskās epidemioloģijas profesore Ana Valdesa.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
