Jauniešu loma vides un klimata pārmaiņu jomā

JSPA 2020. gadā no visiem Latvijas projektu iesniedzēju pieteiktajiem projektiem Eiropas programmas "Erasmus+: Jaunatne darbībā" ietvaros 13% projektu bija tieši par vides aizsardzības tēmu. Savukārt, programmā "Eiropas Solidaritātes korpuss" – 12%. Programmas 2022. gada pirmajā projektu konkursā bija manāms vēl lielāks zaļo projektu tēmu pieaugums. "Erasmus+" ietvaros tas sasniedza 28%, savukārt "Eiropas Solidaritātes korpuss" ietvaros – 37%, kur tematiski joprojām visvairāk projekti bija tieši par vides aizsardzību un par klimata izmaiņām. Šis neapšaubāmi ļauj secināt to, ka jauniešiem šī tēma ir bijusi un joprojām ir ļoti aktuāla.

Kāpēc jaunietim ir būtiski domāt par vides aizsardzību?

Jānis: Mēs agrāk uz vides aizsardzību lūkojāmies kā uz dabas mācību. Visi skolā esam mācījušies dabas mācību, zooloģiju, botāniku. Šobrīd vide un apkārtējās vides kvalitāte ir vairāk nekā labklājības pamats. Līdz ar to tas, kāda būs vides kvalitāte nākotnē, nebūs tikai un vienīgi jautājums par to, kādas sugas mēs sastapsim, un vai būs tīrs ūdens, bet patiesībā – vai mēs, cilvēce, nākamajos 30-50 gados vispār spēsim pastāvēt. Pašreiz kopumā tas ir liels izaicinājums. Vides aizsardzība īpaši aktuāla ir jauniešiem, kuriem šobrīd ir 15, 17, 23 gadi, lai viņi nākotnē vispār varētu dzīvot laimīgās ģimenēs.

Kā tu kopumā vērtē jauniešu aktivitāti šobrīd saistībā ar šiem jautājumiem?

Jānis: Es gribētu teikt, ka cerīgi. Pasaules Dabas Fonds 2022. gadā veica aptauju starp jauniešiem vecumā no 16 līdz 25 gadiem, un viņu viedokli šī brīža situācijā vides jomā Latvijā. Jauniešiem tika uzdots jautājums, vai vispār Latvijā lēmumu pieņēmējiem, sabiedrībai kopumā būtu jāiesaistās tādos globālajos jautājumos kā klimata pārmaiņas un dzīvās dabas saglabāšana. Rezultāt,s ko ieguvām, bija pozitīvs – 91% jauniešu norādīja, ka šis jautājums ir ļoti aktuāls vai drīzāk aktuāls. Manuprāt, šāds rezultāts ir kā gaisma tuneļa galā lēmumu pieņemšanā Latvijā vismaz nākamajās desmitgadēs.

Edgar, arī tu esi to jauniešu starpā, kuriem šis jautājums ir aktuāls. Kā tu kā jaunietis nonāci līdz tam?

Edgars: Manuprāt, mums Latvijā izglītības līmenis par vides problēmām ir diezgan labā līmenī. Es pats pabeidzu Ekoskolu – Rīgas Ziepniekkalna sākumskolu – un arī tagad aktīvi iesaistos Ekoskolu projektos. Tāpat nesen biju "Erasmus+" projektā tieši par vides tēmu. Tagad ir ļoti daudz tādu projektu, es divos esmu bijis. Projektos bija arī jaunieši no citām Eiropas valstīm kā, piemēram, Grieķijas, Polijas, Itālijas. Es noskaidroju to, ka viņiem ir daudz sliktāka situācija tieši ar cilvēku izglītošanu vides jomā. Mums ir diezgan paveicies, ka mums ir, piemēram, šādas Ekoskolu programmas un latvieši vispār ir tuvāk dabai.

Pastāsti, kas tie bija par "Erasmus+" projektiem, kuros piedalījies?

Edgars: Abi projekti bija par atkritumu šķirošanu un dabai draudzīgu dzīvesveidu. Rumānijā mēs staigājām pa apkārtni Rumānijas kalnos un runājām ar vietējiem iedzīvotājiem, stāstījām viņiem par vidi, jautājām, vai viņiem rūp vide, arī vācām atkritumus uz ielām, jo tur cilvēki met ārā visu pa logu no mašīnas. Es nezinu, cik liela problēma tā šobrīd ir Latvijā, bet man liekas, ka tā ir noteikti ir mazāka nekā citur. Ar grieķiem iepriekš nebiju runājis, un es uzzināju, cik slikta situācija ir pie viņiem, visas pludmales ir piesārņotas ar atkritumiem, daudzās vietās, mežos ir atkritumu kalni.

Tu pieminēji atkritumu šķirošanu kā vienu no jautājumiem, kas interesē jauniešus. Par ko vēl jaunieši un tu pats uztraucies?

Edgars: Mani visvairāk uztrauc klimata sekas – klimata pārmaiņu un klimata krīzes sekas, piemēram, straujas laikapstākļu maiņas, ekstrēmāki laikapstākļi un pielāgošanās tiem. Varbūt mēs to šobrīd neredzam, bet es atceros, ka pirms pāris gadiem noskatījos dokumentālo filmu par dažādām salām Klusajā okeānā, kurās ir plūdi. Pēdējos divos, trijos gados jau mēs dzirdam arvien vairāk un vairāk stāstu par ASV un Eiropas lielajiem mežu ugunsgrēkiem. Pagaidām mēs to nejūtam, bet diemžēl arī Latvijā tas mūs ietekmēs.

Jānis: Edgars tā ļoti pozitīvi izteicās par savām sajūtām, par savu izglītību, ko ieguvis. Ir ļoti labi, ka ir konkrēta skola, kas pievērš uzmanību šiem jautājumiem. Kopumā, par ko mēs organizācijā domājam, ko mēs pamanījām sarunās ar Latvijas iedzīvotājiem, tai skaitā jauniešiem, kā arī secinām no aptaujas rezultātiem – viens no aktuālajiem jautājumiem ir atkritumi. Kopumā ir grūti saprast, vai tā ir vides izglītība, vai kaut kāda ģenētiska sajūta par to, kādā vidē es gribu dzīvot. Jauniešiem būtu jāsaprot kopsakarības. Jā, klimats mainās, bet kāpēc tas mainās? Ir jāapzinās, kā mēs vispār strādājam un izturamies pret resursiem. Kāda ir resursa produktivitāte? Kādi ir mūsu patēriņa paradumi?

Es gribētu teikt, ka tas, kas šobrīd saasina ar vidi saistītos notikumus, ir cilvēku skaits – šie astoņi miljardi uz pasaules. Vēl tā ir tehnoloģiju attīstība – šobrīd tas notiek negatīvā vektorā. Es ticu, ka tehnoloģijas nākotnē iegriezīsies pozitīvā vektorā, jo mēs sapratīsim, kā dzīvot, un kā iespējams tās pavērst mums par labu, kā pieņemt videi draudzīgākus lēmumus. Tāpat problēma ir patēriņa kults, ka mums nemitīgi vajag visu. Ēdiena patēriņš, pārtikas patēriņš, mājsaimniecības lietu patēriņš. Ja mēs skatāmies uz savu ekoloģisko pēdu, tā nav tik laba. Mēs brīžiem sakām, ka Latvijā esam trūcīgi un kādam liekas, ka ģimenē gribētos vairāk finanšu resursus, bet patiesībā mēs dzīvojam pāri tam līmenim, kā vajadzētu dzīvot.

Tātad izglītība, izglītošanās par šo tēmu ir tas, kas pietrūkst?

Jānis: Es personīgi saku, ka – ja mēs gribam kaut ko izmainīt pasaulē saistībā ar klimatu, šo dziļo krīzi, dabu, piesārņojumu, tad patiesībā caur izglītību ir iespējams iegūt plašākas vērtības un zināšanas.

Edgars: Es piekrītu, minēju to, ka mums ir pozitīva izglītība vides jomā, bet tai pat laikā tās joprojām ir ļoti maz. Cilvēki ļoti maz saprot šo tēmu, to varētu un vajadzētu izprast daudz vairāk.

Ja mēs runājam tieši par izglītības jomu, tad noteikti to mainīt un ietekmēt, tas aizņems lielu laiku un daudz pūles. Bet, runājot par vairāk neformālo izglītību, un arī to, ko organizācijas var darīt, ko Pasaules Dabas Fonds dara, lai par šiem jautājumiem izglītotu jauniešus?

Jānis: Man ir bijusi tā iespēja strādāt 20 gadus vides sektorā, vienā organizācijā. Liekas, varbūt garlaicīgi, bet no otras puses, tas ir pašam tāds socioloģisks pētījums – kā sabiedrība un mūsu pašu attieksme vides jomā mainās līdzi laikam. Mēs pirms desmit gadiem tikpat kā nemaz nestrādājām ar skolām, jo mūsu uzskats bija, ka ir daudz apkārtējās problēmas, mums vajag strauji strādāt ar finanšu sistēmām, jāstrādā ar politiķu lēmumiem, jāmēģina kaut ko ātri mainīt, jo tā situācija ir bēdīga.

Tagad mēs esam sapratuši, ka pēdējo piecu gadu laikā arvien spēcīgāk attīstām mūsu organizācijā darbu ar skolām. Mēs varam runāt un mēģināt kaut ko izmainīt, pa kādam vārdam vai pa teikumam likumā vai politikas dokumentā, bet tas būs tāds plāksteris uz milzīgi dziļas rētas. Tāpēc izglītība ir kā paralēls process. Atsevišķās skolās vides izglītības līmenis ir labs, bet, ja visās skolās tāds būtu, tad mēs spētu kaut ko mainīt varbūt pēc 30, 40, 50 gadiem. Bērnu, kas šobrīd mācās, vecāki ir patērētāju izglītības vecāki, tāpēc tu vari mācīties, ko tu gribi, bet, ja tev mājās tēvs vai māte saka: "Ko tu te ņemies? Kāda atkritumu šķirošana? Ko tu vispār te vēl diskutē, ka tu gaļu ēdīsi divreiz nedēļā? Vai tu man sāksi teikt, lai es nepērku džipu, bet mums vajag elektroauto? Vai vispār atsakāmies no auto, visi brauksim ar velosipēdu?" tad pārmaiņas notiek lēnāk.

Edgars: Jā, es mammai saku, ka mums pēc pieciem gadiem taču būs saules paneļi, kāpēc viņi pērk gāzes plīti. Viņa paskatās uz mani un saka: "Gāze ir lētāka. Par ko tu runā?"

Edgar, tu ne tikai savai mātei aktualizē šos jautājumus, bet publicē arī ierakstus sociālajos tīklos, piedalies dažādās diskusijās. Kādu auditoriju tas sasniedz un kādu efektu tas rada?

Edgars: Pirmkārt, es cenšos par to nerunāt tieši, jo esmu pamanījis, ka lielākajai daļai manas auditorijas tas nerūp tik ļoti dziļā līmenī. Es vienmēr sasaistu klimatu ar citām tēmām, jo mans uzskats ir – tas, kas notiks, kas jau notiek, ko mēs redzam, kad visas šīs problēmas saliksies kopā, tad pasaule mainīsies. Kad visa zaļā enerģija kļūs lētāka, tad cilvēki uz to pāries citu iemeslu dēļ, ne tikai tāpēc, ka tas ir atjaunojamais resurss un tas ir labāks mums visiem. Tādēļ es par to cenšos vienmēr stāstīt, piemēram, caur naudas ietaupīšanas aspektu. Galvenais, ko es cenšos nodot, ir – kāpēc, jo izglītības sistēmā ļoti bieži neparādās šis "kāpēc". Es cenšos veicināt kritisko domāšanu, aspektu par patērētāju sabiedrību – kāpēc mums ir jāpērk, ja var nepirkt, piemēram, kāpēc tu pērc kaut ko neizdevīgu vai pārāk lētu, kas ātri saplīsīs, ja to var nedaudz dārgāk un ieguldīt uz 10 gadiem vai vairāk.

Runājot par šiem jautājumiem savos sociālajos tīklos, tu izjūti to, ka jauniešiem tas interesē? Šie jautājumi, ko tu aizskar?

Edgars: Es domāju, ka noteikti, par to man visvairāk raksta komentāros, vai dzīvē, kad es satieku, saka: "Edgar, paldies, ka pastāstīji par šo produktu, es nezināju, ka var tik vienkārši, piemēram, neizmantot šampūnu matiem." Vai cilvēki pirms 1000 gadiem lietoja šampūnus? Man patīk iedziļināties tā dziļāk visās tēmās. Kāpēc mēs vispār pērkam to, ko mēs pērkam? Lielākajā daļā gadījumu atbilde ir tāda, ka kompānijas ar savu mārketingu ir iestāstījušas mums, ka šīs lietas ir vajadzīgas.

Vai tu jūti pozitīvu ietekmi?

Edgars: Es saņēmu vēstuli no kāda liela izplatītāja. Man jautāja, kā mēs varētu ieviest vairāk "zero waste" produktus savā veikalā. Tas nozīmē, ka cilvēki tiešām izvēlas šos produktus. Jo viņi jau pielāgojas tirgum.

Kas ir tās aktuālākās problēmas, kuras jūs cenšaties risināt kopā ar jauniešu palīdzību?

Jānis: Es gribētu teikt, ka dažādi pasākumi, mūsu pašu programmas, ko mēs organizējam, lai informētu, veiktu izmaiņas, ir būtiskas. Mēs tajos iesaistām brīvprātīgos kā palīgus. Pirms Covid-19 krīzes bija dažādi pasākumi brīvā dabā, publiski pasākumi, kur mēs veidojām savu telti un stāstījām sabiedrībai par vides aspektiem. Tur ļoti bieži vajag tieši brīvprātīgos palīgus, jo mums biroja darbinieku skaits nav liels, mēs esam apmēram 10 darbinieki, bet katrā jomā mums ir savi speciālisti.

Procentuāli liels skaits jauniešu interesējas par vides jautājumiem. Kur ir tā nesakritība – skaitļos vai faktos? Ja mēs sakām, ka interese ir, bet tomēr arī nav.

Jānis: Ir dažādi līmeņi, kā es pats sev esmu salicis šo algoritmu, kā būtu jārīkojas un ko darīt. Ja mēs nesagaidām to, ka vecāki iedos šīs zināšanas, tad tur vajadzīga sistematiskāka pieeja. Tur ir dažādas pakāpes, kā mēs varam līdzdarboties, ko mēs varam darīt un kā to panākt. Tajā mirklī, kad es, piemēram, nepaņemšu maisiņu veikalā – jā, tā ir ļoti laba lieta, bet tam vajadzētu būt ikdienas ieradumam. Par šīm lietām vajadzētu savstarpēji sarunāties, lai izveidojas tāds "ABC", ko ikdienā darīt vides labā. Mums, iespējams, tas liekas pašsaprotami, bet, ieejot veikalā, redzam, ka tur nāk ļaudis ar septiņiem maisiem, un katrā ir pa diviem maizes kukuļiem vai sviesta paciņām.

Ko darīt tagad, lai dzīvotu labāk nākotnē?

Edgars: Ja tieši par klimatu un dabas jautājumiem runājam, tad jāsāk ar sevi. Piemēram, kā es jau teicu, jāskatās, ko mēs pērkam. Tas ir tikai pirmais līmenis. Nākamais līmenis būtu – iesaisti apkārtējos. Savu ģimeni, vecākus. Vēl nākamais līmenis – iesaisties aktīvismā, dažādos protestos. Viena lieta, ko es aicinu vienmēr darīt, ir runāt ar politiķiem, jo tā var visātrāk radīt pārmaiņas jebkurā Latvijas vietā. Piemēram, mazs novads iepērk jaunus autobusus, un tie cilvēki, kas atrodas novada domēs, viņi arī ir parasti cilvēki, viņi pērk to, ko zina. Tad varbūt var ieteikt: "Hei, ja skatās 20-30 gadus uz priekšu, izdevīgāk jums šobrīd būtu pirkt elektriskos autobusus." Var uzrakstīt vēstuli ar savu ieteikumu saistībā ar vidi un nosūtīt to kādam politiķim savā novadā. Un tad jau vēl nākamais līmenis būtu runāt publiski, būt aktīvam sociālajos tīklos par šo tēmu.

Jānis: Tiešām, kā Edgars saka, pirmais – saliec to, kā tu dzīvo pats savu dzīvi. Paralēli tu vari atstāt iespaidu uz kaimiņiem vai uz draugiem, radiniekiem. Ja mēs paskatāmies uz ietekmēm, uz to saturu, tad Latvijas iedzīvotājam pēc būtības ir trīs lielas ietekmes. Tā ir pārvietošanās, tas ir mājoklis un tā ir pārtika. Tātad pārvietošanās. Ejam, pirmkārt, ar kājām, pārvietojamies ar velosipēdu, sabiedrisko transportu. Otrs – pārtika. Es neaicinu pilnīgi neēst gaļu, katram var būt konkrēti diētas, bet katrā ziņā samazināt gaļas patēriņu. Un mājoklis – pērkam energoefektīvas lietas, izvēlamies produktus, kas ir videi draudzīgi.

Nākamais līmenis, ko Edgars arī jau iezīmēja, sākam sarunāties ar saviem līdzcilvēkiem. Runājam mājās, ģimenē, runājam ar draugiem, klasēs, savās studiju auditorijās. Mēs varam, piemēram, izspēlēt kultūras pasākumus vides jomā, varam arvien jaunas auditorijas piesaistīt, kuri vienkārši nav aizdomājušies par šiem jautājumiem. Varbūt viņi ir kultūras baudītāji, un pēkšņi caur kultūras projektiem pamana šo vides aktualitāti. Trešais līmenis saistīts ar intensīvu darbību – politiķu, vai partiju ēnošanu, paša cilvēka politiski aktīva rīcība. Es zinu, ka jaunieši daži neiet uz vēlēšanām, jo viņiem liekas, ka nekas jau nemainās. Tad nu iesaku uz nākamajām iet, kaut par spīti nobalsot par kādu no partijām un prasi tai partijai pēc tam kaut kādu atbildību vides jomā. Šīs individuālās lietas ir labas un tās ir tiešām vajadzīgas. Bet ja esmu godīgs, tad tās globāli neglābs šīs problēmas.

Kādu jūs redzat nākotni, un pēc kāda moto būtu jādzīvo, lai gan jauniešu loma būtu ar šiem jautājumiem saistīta un lai vispār uzlabotos situācija Latvijā?

Jānis: Sarunas laikā jau pieminējām vairākkārtīgi, ka tā ir izglītība un vērtības. Manuprāt, nākotnē būs lielas izmaiņas, ko pēc būtības cilvēce nebūs pieredzējusi. Nebūs īsti nekādas, es gribētu teikt, pieredzes pārņemšana no iepriekšējām paaudzēm, ko mēs šobrīd itin bieži esam darījuši. Mēs esam dzīvojuši ļoti lēni, mēs ļoti daudz varam pajautāt, kā rīkoties mammai, tētim, vecmamiņai, vectēvam, vai vēl kādam, izlasīt vecvectēva, vecvecmātes atziņas. Tas nākotnē stipri mainīsies. Mēs nonāksim pie tā, ka nevis mums katram ir mašīna, bet iespējams, ka mums vairākiem draugiem ir divas mašīnas, vairākām ģimenēm, un mēs vienkārši lietojam tās. Tie ir tādi dažādi sīki jautājumi, kas pēc būtības varētu mainīt šo sociālo struktūru un šīs lietas.

Un kāda tajā visā būs tieši jauniešu loma?

Edgars: Ko mēs vēl neapzināmies un mums liekas, ka tā būs nākotne, bet tā jau ir tagadne, kurā jaunieši dzīvo Eiropas zonā, kurā jaunietis kļūs par lēmumu pieņēmēju. Tā ir tuvākā nākotne. Tā jau pasaule strādā, ka lēmumu pieņēmējs, tas, kurš naudu tērē, ir tas, kurš nosaka, kāds patēriņš tiek radīts. Jaunieši atradīs videi draudzīgus risinājumus, inovācijas. Es redzu sev apkārt jauniešus, kas kļūs par uzņēmējiem, kuriem idejas par uzņēmējdarbību krasi atšķiras. Ja mēs pajautājam pēckara paaudzei, viņi lielākā daļa pateiks, ka uzņēmuma mērķis ir radīt pēc iespējas vairāk peļņu. Mileniāļu paaudze, savukārt, saka, ka uzņēmuma mērķis ir radīt kaut ko vērtīgu pasaulei un uzlabot cilvēku dzīves. Ja paskatos, kādus uzņēmumus mani draugi tagad veido - aplikācija, kur tu vari dalīties ar savām mantām, drēbju pirkšana, pārdošana. Ļoti daudzi cilvēki veido savus produktus, šuj visu ko no lietoto preču veikalā atrastām drēbēm. Es skatos uz to visu pozitīvi, galvenais, vienkārši ticēt tam, ka tā diena pienāks, un tas nav nemaz tik tālu, ka arī jauniešiem būs teikšana.

Varam secināt to, ka nākotne ir cerību pilna, un tieši jaunieši ir tie, kas šos nākotni veidos. Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras līdzšinējos jaunatnes organizācijas projektu pieteikumos redzama jauniešu aktīva rūpe par vides jautājumiem. Arī kā viena no ES programmu "Erasmus+" un "Eiropas Solidaritātes korpuss" prioritātēm ir noteikti vide un cīņa par klimata pārmaiņām, tāpēc par šiem jautājumiem runāsim vēl daudz.

Edgars: Esmu ļoti priecīgs, ka tagad varēšu braukt uz projektiem, kur runāsim par vidi, mākslīgo intelektu, tehnoloģijām. Lūdzu, brauciet projektos!

Runāt un domāt par lielām lietām ir labi, bet vēl labāk ir darīt. Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras (JSPA) tīmekļa vietnē jaunatne.gov.lv ir iespējams uzzināt par aktualitātēm un iespējām jaunatnes jomā, tai skaitā jauniešu iespējām īstenot savas, piemēram, ar vides jomu saistītas idejas Eiropas projektu ietvaros, uzzināt par dažāda mēroga projektiem, JSPA piedāvātām mācībām un citām aktualitātēm gan Latvijā, gan citviet Eiropā. Šo un vēl citas aktuālas sarunas ar jaunatnes jomas pārstāvjiem iespējams dzirdēt JSPA raidierakstā "Jaunam BŪT".