Joku 'nobelus' šogad saņem par tuklu politiķu, orgasma pret iesnām un vīriešu bārdu pētījumiem
Foto: AP/Scanpix/LETA

Balvas, kas daļēji nes prestižās Nobela prēmijas dibinātāja vārdu, bet par pētījumiem, kurus diez vai vajadzētu atkārtot –, tās ir satīriskās "Ig Nobel" prēmijas, kuras kopš 1991. gada piešķir desmit neparastu un dīvainu zinātnisko darbu autoriem par pētījumiem, "kas vispirms cilvēkus sasmīdina, tikai tad mudina tos padomāt". Ceturtdien norisinājās nu jau 31. "Ig Nobel" laureātu godināšana, un šoreiz uzmanības centrā tas, vai krietna bārda var mīkstināt zvēlienu pa zodu, vai politiķu ķermeņa aprises ir saistāmas ar korumpētību un tostarp arī pierādījumi, ka orgasms ir lielisks līdzeklis aizlikta deguna atbloķēšanā. Arī šogad Covid-19 pandēmijas dēļ ceremonija norisinājās interneta tiešraidē. Pēdējo reizi klātienē ceremonija varēja notikt 2019. gadā (titulattēlā). Kas tad ir aizvadītā gada amizantākie pētījumi?

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Bioloģijā balvu saņem Suzanna Šoca no Lundas Universitātes Zviedrijā. Viņa ar kolēģiem vairākus gadus cītīgi analizēja variācijas kaķu vokālajās izpausmēs saziņā ar cilvēkiem – murrāšanā, ņaudēšanā, gaudošanā, šņākšanā, zobu klabināšanā, dažādos ņurdienos un rūcienos. Te gan uzreiz jāpiebilst – "Campus" kategoriski nepiekrīt, ka kaķu un cilvēku komunikācijas pētīšana būtu kas nelietderīgs un muļķīgs. Par to liecina nu jau vairāku rakstu sērija "Kaķu zinātne".

Projekts sākts jau 2016. gadā. "Mēs vēlamies noskaidrot, cik lielā mērā mājas kaķus ietekmē valoda un dialekts, kādu cilvēki izmanto saziņā ar kaķiem, jo šķiet, ka arī kaķi izmanto tikko jaušami atšķirīgus dialektus," toreiz motivāciju pētīt šo jautājumu ieskicēja Šoca, kura vēlāk veica fonētisko analīzi un salīdzināja saziņas nianses kaķiem, kas dzīvo pie saimniekiem Stokholmā, un kaķiem, kas mīt pašos Zviedrijas dienvidos – Lundā. Projekts noslēdzās šogad, taču šis nav pirmais pētījums, kurā Šoca ar domubiedriem pievērsusies kaķu vokālās saziņas pētniecībai. Ceram, ka ne pēdējais!

Ķīmijā balva piešķirta pētniekiem no Austrijas, Vācijas, Lielbritānijas, Jaunzēlandes, Grieķijas un Kipras. Zinātnieki veica gaisa sastāva ķīmisko analīzi kinoteātru zālēs ar nolūku pārbaudīt, vai auditorijas radītās smakas korelē ar filmas saturu un mainās atkarībā no tā, vai filma ir vardarbīga, ar antisociālu tematiku, ataino seksuālas darbības, narkotiku lietošanu, lamāšanos. Proti, vai pēc auditorijas izdalītajiem ķermeņa aromātiem iespējams klasificēt filmas pēc satura.

Fizikā apbalvotie pētnieki cītīgi modelējuši gājēju satiksmi un veikuši eksperimentus, lai noskaidrotu – kā nākas, ka šķietami tik haotiskajā cilvēku plūsmā, kas ik dienas blīvi apdzīvotās pilsētās vērojama uz ietvēm, ļaudis pastāvīgi neieskrien cits citā. Visnotaļ amizanti tāpēc, ka "Ig Nobel" prēmija kinētikā piešķirta Japānas, Šveices un Itālijas zinātnieku komandai par eksperimentiem, lai uzzinātu, kāpēc tomēr dažreiz gājēji cits ar citu saskrienas.

Joku 'nobelus' šogad saņem par tuklu politiķu, orgasma pret iesnām un vīriešu bārdu pētījumiem
Foto: Timon Studler / cc

Medicīnā balva piešķirta par brīnišķīgu atklājumu – Olkajs Kems Buluts, Burkards Liperts un Ralfs Hohebergers spēja nodemonstrēt, ka orgasmi var būt ļoti efektīvs līdzeklis aizlikta deguna atbloķēšanā un uz laiku palīdz brīvi uzelpot tikpat labi kā aptiekās nopērkamie preparāti. Lai to noskaidrotu, pētījumā iesaistītie pāri tika apmācīti izmantot ierīci, ar kuru var precīzi izmērīt gaisa plūsmu caur degunu pirms seksa un ar noteiktiem intervāliem trīs reizes uzreiz pēc seksa. Pētnieki apgalvo, ka sekss esot tikpat efektīvs līdzeklis pret aizliktu degunu kā deguna aerosoli uz vismaz stundu. Buluts gan atzina, ka ne no visiem pāriem izdevās iegūt kvalitatīvus mērījumu datus. "Domāju, daži cilvēki nespēja pietiekami koncentrēties, lai pareizi izmantotu mērierīci." Pagaidām zinātniekiem arī nav līdz visām niansēm skaidrs mehānisms, kāpēc sekss palīdz uz laiku uzlabot gaisa plūsmu un atbloķēt aizliktu degunu.

Ekoloģijā ar satīrisko "nobelu" godināta zinātnieku komanda no Spānijas un Irānas. Pētnieki dažādās pasaules valstīs vāca uz ietvēm nomestās košļājamās gumijas un pēc tam veica ģenētisko analīzi košļenēs atrastajām baktērijām. Kāpēc? Paši pētnieki anotācijā darbam, kas publicēts "Nature Scientific Reports" izdevumā, skaidro, ka šīs zināšanas varētu noderēt vairākās jomās, tostarp kriminālistikā, infekciju slimību kontrolē un bioremediācijā.

Savukārt transporta jomā balva piešķirta par pētījumiem, kā vislabāk pārvietot degunradžus. Savvaļas dzīvnieku veterinārārsts Robins Redklifs no Kornela Universitātes ar kolēģiem eksperimentā 12 degunradžus 10 minūtes turēja ar kājām gaisā, iekarinātus virvēs zem helikoptera. Ne jau nepamatotas ziņkāres pēc – tieši šādā veidā arvien biežāk Āfrikas dabas aizsardzības speciālisti degunradžus pārvieto no vienas teritorijas uz otru, tāpēc Redklifs gribēja noskaidrot, vai šāda karāšanās ar kājām gaisā un ragu pret zemi neatstāj paliekošas un nevēlamas sekas uz degunradža veselību.

Izrādās, šāda pārvietošana degunradzim nav tik kaitīga, kā varētu izskatīties. Namībijas Vides, mežsaimniecības un tūrisma ministrijas foto


Eksperimenti veikti sadarbībā ar Namībijas Vides, mežsaimniecības un tūrisma ministriju. Rezultāti? Izrādās, ka degunradžiem šāda karāšanās gaisā, vismaz cik šobrīd izpētīts, par ļaunu nenāk. Vēl jo vairāk – Redklifam un kolēģiem ir pamats domāt, ka šāda pārvietošana dzīvniekam ir pat saudzīgāka nekā iemidzinātam gulēt uz vēdera vai sāniem.

Ekonomikā šogad balva piešķirta Pavlo Blavackijam no Monpeljē Biznesa skolas – viņš ar datorredzes algoritma palīdzību analizēja politiķu fotogrāfijas, lai noteiktu, vai politiķu ārējais izskats, precīzāk – ķermeņa aprises –, korelē ar korupcijas izplatību valstī. Proti, vai valstīs, kur izplatītāka korupcija, politiķi patiesi ir tuklāki? Analizējot 299 ministru portretus no 15 postpadomju valstīm, kuri bija amatos 2017. gadā, ar mākslīgā intelekta palīdzību pēc attēliem tika noteikts politiķa ķermeņa masas indekss. Pēc tam tas salīdzināts ar vairākiem korupcijas līmeņa noteikšanas indeksiem, tostarp "Transparency International" veidoto korupcijas uztveres indeksu un Bāzeles Pārvaldības institūta veidoto Naudas atmazgāšanas indeksu. "Mēs secinājām, ka valdības ministru ķermeņa masas indekss (aplēsts no portreta attēla pretskatā) būtiski korelē ar plaši pieņemtiem korupcijas izplatības rādītājiem," sprieda Blavackijs. Vadoties pēc Blavackija metodes, Igaunijā, Lietuvā un Latvijā politiskā korupcija ir salīdzinoši maz izplatīta postpadomju valstu vidū, bet visizteiktākā tā ir Turkmenistānā, Tadžikistānā un Uzbekistānā.

Entomoloģijā balva piešķirta par Džona Mulrenana, Rodžera Grothausa, Čārlza Hemonda un Džeja Lamdina darbu par to, kā vislabāk iegrožot prusaku izplatību uz ASV flotes zemūdenēm.

Visbeidzot "saldajā ēdienā" – "Ig Nobela" miera prēmija. Tā šoreiz piešķirta ASV pētniekiem, kas lūkoja noskaidrot, vai vīriešu bārdas ir tik vien kā imidža elements, vai arī tām tik tiešām bijusi praktiska nozīme. Pētījumā lūkots pārbaudīt pretrunīgi vērtēto hipotēzi, ka vīriešiem sejas apmatojums ir evolūcijas dāvana, lai pasargātu seju no belzieniem dūru cīņās.

Foto: Jonathan Farber / cc

Pats Čālrzs Darvins pazīstams ar visai cienījamu un kuplu bārdu, taču esot uzskatījis, ka tas drīzāk ir dekoratīvs elements, lai piesaistītu pretējā dzimuma uzmanību. Savukārt Deivids Kerjers ar kolēģiem vēlējās pārbaudīt, vai sejas apmatojumam ir arī aizsargfunkcija. Ar aitas vilnu tika noklāts kaulam līdzīgs materiāls, un tad šis "laboratoriskais žoklis" tika pārbaudīts, uz tā metot dažādus smagumus. Secināts, ka apmatota āda tik tiešām absorbē vairāk trieciena enerģijas nekā gluda. "Bārdas nenodrošina lielu aizsardzību. Krietns belziens jebkurā gadījumā būs bīstams. Taču tas, ko varam teikt – zināmu aizsardzību kauliem un ādai bārda tomēr nodrošina."

Kā redzams, kaut sākotnēji tiešām vairums ar "Ig Nobelu" godinātie darbi izraisa smaidu, daļa no tiem tomēr var izrādīties lietderīgi.

Tags

Ķīmija Fizika Dabas aizsardzība Dzīvnieki Kaķi Nobela prēmija Zinātne
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form