Ik pavasari Dabas aizsardzības pārvalde saņem zvanus no satrauktiem cilvēkiem par to, ka pludmalē guļ "bezspēcīgi" ronēni. Ik gadu speciālisti atkal un atkal uzsver, ka ronēni lielākajā daļā gadījumu nav "jāglābj" un tie nebūt nav bezspēcīgi un pamesti, kā var šķist atpūtniekiem, kas devušies pastaigā gar jūru. Pārmērīga uzmanība roņu mazuļiem rada lieku stresu un var pamudināt tos doties meklēt drošāku patvērumu atkritumu tvertnēs, mērot ceļu dziļāk kāpu zonā, reizēm aizejot pat līdz ielai. Rīgas Tehniskās universitātes Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes studente Patrīcija Ledaka apņēmusies rast risinājumu, lai ronēni laiku no dzimšanas līdz brīdim, kad tie var doties savā dzīvē, pludmalē var pavadīt pasargāti gan no "glābējiem", gan no viņu četrkājainajiem draugiem, kas reizēm uzbrūk ronēniem.
"Cilvēki pavasarī labprāt brīvdienās dodas uz piekrastēm apskatīt roņu mazuļus, neievērojot nekādu piesardzību, tostarp staigājot ar suņiem, kas nav pavadā. Roņu mazuļi no februāra līdz aprīļa beigām uzturas piekrastē, jo vēl neprot peldēt. Roņu mazuļi uzticīgi gaida krastā, kad atgriezīsies to mammas. Pārsvarā tas notiek naktī. Mātītes mazuļus aprauga un pabaro," klāsta Ledaka. Proti, pludmalē šķietami vienatnē pamestie ronēni tādi nemaz nav. Tikmēr atpūtniekiem ronēni ir iecienīti modeļi fotogrāfijām. Diemžēl pārlieku lielā uzmanība reizēm beidzas traģiski. Ledaka norāda, ka šogad vien uzskaitīti vairāki desmiti letālu gadījumu, kad ronēni gāja bojā vai nu cilvēku darbības dēļ vai arī tos nokoda suņi, kas bija palaisti izskrieties bez pavadas.
Piejūras novadu pašvaldības cenšas informēt un izglītot sabiedrību par to, ko darīt un nedarīt, ja pludmalē sastapts roņu mazulis, taču ja informēšana nestrādā, jāmeklē citi risinājumi.
Ledaka skaidro, ka akmeņainās pludmalēs ronēni labāk izvēlas uzkavēties uz akmeņiem vai starp tiem, kur nav tik viegls "medījums" suņiem un arī cilvēkiem ir grūtāk pamanāmi. Ir vietas, kur šādu dabisko paslēptuvju nav, tāpēc Ledaka savā bakalaura darbā nolēmusi izpētīt, kā un cik efektīvi būtu šajās pludmalēs izvietot dabā integrētas mākslīgās paslēptuves roņu mazuļiem.
"Plānoju izveidot akmeņiem līdzīgas paslēptuves no betona. Šādi dekoratīvie "akmeņi" būtu neregulāras formas, aptuveni 1,5 x 1,5 metru izmērā, ar iedobi vidū, kur roņiem uzkavēties. Formas un dizaina ziņā risinājums nav pārāk atjautīgs, bet svarīgākais šajā gadījumā ir dot ronēniem iespēju patverties," skaidro darba autore. Pētījuma laikā plānots mītnes izvietot Majoru pludmalē no 2020. gada februāra līdz maijam. Šajā laikā mītnes tiks regulāri apsekotas un novērotas ar videokameru palīdzību. Lai tās netiktu izpostītas, pašvaldība solījusi nodrošināt arī pastiprinātu policijas uzraudzību.
Šāds risinājums nekur citur pasaulē vēl ieviests neesot. "Strādājot pie pētījuma, vienīgie patvērumi, kurus esmu atradusi, ir bruņurupuču mājas, kas līdzīgi tiek izvietotas sezonā, kad tās nepieciešamas. Dzīvnieks intuitīvi jūt, kur patverties. Mītnes arī palīdz pētniekiem monitorēt dzīvniekus. Savukārt ronēnus Latvijā un citviet pasaulē pašlaik glābj, savācot no pludmales un nogādājot karantīnā," pētījuma novitāti pamato Ledaka.
Taujāta, vai nav bažu par to, ka cilvēki visai ātri varētu "atkost", ka tieši mākslīgie akmeņi ir vietas, kurās ir vislielākās izredzes sastapt un nobildēt kādu ronēnu, Ledaka nenoliedz: "Jā, ir bažas, ka patvērumi varētu kļūt par apskates objektiem. Tomēr gan Jūrmalas dome, gan mani mentori piekrīt, ka kopīgiem spēkiem šis būtu jāattīsta kā lielāka mēroga pasākums, vienlaikus cilvēkus arī izglītojot par šīm mītnēm un to, ka tās paredzētas, lai ronēnus netraucētu."
Tiesa, šādas mītnes nepasargātu roņu mazuļus no suņu žokļiem, ja patvērums tiktu uziets. Tur atkal ir jāpaļaujas uz suņu saimnieku atbildību.
Viens no iespējamajiem risinājumiem varētu būt arī cita veida patvērums – demontējama laipa, kas tiktu savākta, sākoties vasaras sezonai. "Tā kā ronēni dzimst tūrisma "nesezonā", laipa ūdenī šajā laikā nevienam netraucētu," uzskata pētniece.
Ja viss noritēs pēc plāna un pilotprojekta laikā tiks secināts, ka roņu mītnes ir lietderīgas, Ledaka plāno turpināt izpēti jau Baltijas mērogā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
