"Luna-24" bija viena no tikai trim PSRS Mēness misiju zondēm, kas atpakaļ uz Zemes nogādāja Zemes pavadoņa paraugus, turklāt visai niecīgu daudzumu, vien aptuveni 170 gramus. Daudz, daudz mazāk nekā uz Zemi atveda "Apollo" programmas astronauti. Toties visu paveica bez cilvēku tiešas klātbūtnes – visa paraugu ievākšanas operācija tika vadīta no Zemes.
"Mēness visu nākamo desmitgadi būs mūsu kosmosa programmas uzmanības centrā," izdevums "Space.com" citē Krievijas Kosmosa izpētes institūta padomnieku zinātniskajos jautājumos fiziķi Ļevu Zeļoniju. "Luna-25" nosēšanās vieta būs Mēness dienvidu polā, bet galvenais uzdevums būs pētīt ūdeni Mēness "mūžīgajā sasalumā" – ledus kārtā zem Mēness regolīta virskārtas. Tāpat tiks pētīta Mēness eksosfēra virs dienvidu pola.
Sākotnēji izskanēja, ka "Luna-25" varētu būt divu aparātu tandēms – līdz ar zondi, kas nosēstos uz Mēness, orbītā tiktu ievadīts arī mākslīgais Mēness pavadonis, taču nu plānā ir tikai stacionāra zonde. Vizuāli ir saskatāmas līdzības ar pirms 45 gadiem palaisto "Luna-24" – arī šai zondei ir šasija ar četrām "kājām", kura satur kopā nosēšanās manevram nepieciešamos raķešdzinējus un degvielas tvertnes. Augšējā nodalījumā ir saules paneļi, sakaru iekārtas, zondes "smadzenes" un lielākā daļa zinātnisko instrumentu. "Luna-25" rīcībā būs arī robotiska roka, lai ievāktu regolīta paraugus.
Kopā ar degvielu zondes masa ir aptuveni viena tonna. Virkne zinātnisko instrumentu sver tikai dažus desmitus kilogramu. "Luna-25" aprīkojumā būs gan vairāku tipu spektrometri (lāzera, infrasarkanais), gan instruments ARIES-L, ar kuru tiks pētīta plazma eksosfērā. Tāpat ar instrumentiem ADRON-LR un THERMO-L tiks pētīti Mēness putekļi jeb regolīts. Protams, neiztiksim arī bez bildēm – kameras sistēma būvēta Eiropas Kosmosa aģentūras paspārnē.
Krieviem ir lielas ambīcijas – Zeļonijs norāda, ka "Luna-25" ir tikai pats sākums. Kopumā pārskatāmā nākotnē plānotas piecas Mēness misijas –2023. vai 2024. gadā uz Mēnesi dosies "Luna-26" mākslīgais pavadonis ar misiju pētīt dažādas gravitācijas un magnētiskās anomālijas, kā arī uzņemt augstas izšķirtspējas attēlus ar Mēness virsmu, lai izpētītu labākās nosēšanās vietas zondēm, kas tiks sūtītas nākotnē. 2025. gadā uz Mēness jānosēžas "Luna-27" zondei, arī kādā dienvidu pola apgabalā.
Pēdējās divas no piecām plānotajām "Luna" misijām vēl nav ar konkrētu starta gadu, taču zināms, ka "Luna-28" uzdevums būs atvest atpakaļ Mēness paraugus no Mēness dienvidu pola, turklāt paraugu uzglabājot īpašā konteinerā sasaldētā stāvoklī, tādējādi saglabājot ūdeni un citus gaistošos elementus paraugā līdz brīdim, kad tos varēs izpētīt labi aprīkotās laboratorijās uz Zemes.
"Tā arī būs paraugu pārvešanas misija (gluži kā "Luna-24" 1976. gadā), taču pavisam citāda nekā tās, kas veiktas agrāk – tas nebūs tikai regolīts vien, bet visi gaistošie elementi," norādīja Zeļonijs, piebilstot, ka iegūt un uzglabāt šādu perfektu paraugu būs tehniski visai liels izaicinājums.
Galu galā lielais fināls šim piecu misiju ciklam – "Luna-29" misijā uz Mēnesi tiks nogādāts rovers jeb pašgājējs. 1970. gadā tieši PSRS sūtītais "Lunohod-1" kļuva par pirmo veiksmīgo roveru, kas darbojās veselus 10 mēnešus, pētot Mēness reģionu, ko dēvējam par "Mare Imbrium" jeb "Lietus jūru".
"Luna-25" dosies kosmosā no Baikonuras kosmodroma oktobrī ar raķeti "Sojuz-2.1b" (attēlā augšā).
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
