Apstiprināts projekts, lai par 1,2 miljardiem mārciņu jeb 1,44 miljardiem eiro britu meteorologu arsenālā nonāktu pasaulē jaudīgākais laikapstākļu superdators. Salīdzinājumam – šī summa ir aptuveni septītā daļa no Latvijas šogad plānotajiem budžeta ieņēmumiem.
Jau šobrīd Lielbritānijas Meteoroloģiskais dienests ik dienu ievāc 200 miljardus dažādu datu vienību – no satelītiem, meteostacijām, meteoroloģiskajām bojām okeānā. Šis datu apjoms kļūs tikai lielāks, un datoram, kas tos izmanto, lai simulētu dažādus scenārijus, jākļūst arvien jaudīgākam.
Jaunais projekts izmaksu un jaudas ziņā pilnībā atstās ēnā pašreiz Lielbritānijas meteorologu izmantoto superdatoru, kura izmaksas ir aptuveni 116 miljoni eiro. 1,44 miljardus lielais rēķins ir ne tikai "dzelžu" izmaksas, ierēķinātas ir arī jaunā superdatora ekspluatācijas izmaksas 10 gadiem.
Projekts tiks realizēts divos posmos. Pirmajā no tiem uzstādītie "dzelži" garantēs sešreiz lielāku jaudu par pašreiz izmantoto datoru, bet pēc pieciem gadiem plānots jaudu palielināt vēl trīs reizes.
"Cray XC40" operatīvā atmiņa ir divi petabaiti (apmēram tikpat cik 125 tūkstošiem modernu portatīvo datoru ar 16 gigabaitu operatīvo atmiņu), kā arī 24 petabaiti datu uzglabāšanai.
Ko šis superdators dara? Vienkārši runājot, tas reālā laikā nodrošinās simulāciju – digitālo "dvīni" – Zemes atmosfērai, iekļaujot visus iespējamos parametrus – temperatūru, spiedienu, nokrišņus, vēju un citus. Lai šādu simulāciju nodrošinātu, digitālā Zemes atmosfēra tiek sadalīta kvadrātos. Jo tie mazāki, jo lielāka simulācijas "izšķirtspēja" un prognozes – precīzākas.
Šobrīd britu meteodienesta superdatora nodrošinātā "izšķirtspēja" ir 10 kilometri, proti, 100 kvadrātkilometru, kamēr Lielbritānija kā prioritāte tiek aplūkota detalizētāk – viena kvadrāta malas garums ir 1,5 kilometrs, kamēr Londonā tas ir vien 300 metri. Galvenokārt tāpēc, lai nodrošinātu pēc iespējas labākas prognozes visu Londonas starptautisko lidostu apkaimē.
Jaunā superdatora iespējas ļautu šo "izšķirtspēju" palielināt līdz pat kvadrātiem ar tikai 100 metrus garām malām.
Vai investīcijas atmaksāsies? Lielbritānijas Meteoroloģiskais dienests uzskata, ka noteikti, īpaši klimata krīzes kontekstā, kas nozīmēs krasākas laikapstākļu pārmaiņas un biežākas ekstrēmas klimata izpausmes. Arī Lielbritānijas valdība uzskata, ka šis ieguldījums, par spīti prāvajai summai, ir jēgpilns un laika gaitā atmaksāsies divdesmitkārt. Jauno ierīci plānots sākt izmantot 2022. gadā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
