NASA aizvien tur mēli aiz zobiem par pirmo Veba teleskopa 'fotomodeli'
Foto: Drew Noel/NASA

Kas būs redzams pašā pirmajā ar Džeimsa Veba kosmisko teleskopu uzņemtajā attēlā, ja neskaita spoguļu regulēšanas un instrumentu kalibrēšanas vajadzībām uzņemtos attēlus? NASA nesen publiskoja Veba pirmā darba cēliena plānu. Katrs interesents var iet un aplūkot, ko tieši novēros un pētīs ar Veba teleskopu. Atklāts ir viss, izņemot pašus pirmos objektus, – tos NASA aizvien tur lielā slepenībā, lūkojot sarūpēt īstu pārsteigumu.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

"Jā, objekti, kas būs redzami pirmajos superslepenajos attēlos, ir izraudzīti," preses konferencē apstiprināja viena no Veba teleskopa projekta zinātniecēm Džeina Rigbija. No vairāk nekā tūkstots pieteikumiem atlasīti labākie, kuri tiks īstenoti teleskopa pirmajā darba cēlienā. Novērojumi faktiski nepārtraukti notiks vairāk nekā gadu, un teleskopa komandas rīcībā jau ir visas nepieciešamās tehniskās instrukcijas, pēc kurām teleskops arī vadīsies datu ievākšanā.

Kaut pašu pirmo attēlu objekti ir noslēpums un NASA darbinieki visi kā viens par to tur mēli aiz zobiem, daži nākamie Veba "fotomodeļi" gan ir zināmi. To starpā teleskops palīdzēs detalizēti izpētīt Piena Ceļam blakus esošās pundurgalaktikas – Lielo Magelāna Mākoni un Mazo Magelāna Mākoni.

"Pirmie dati, ko es saņemšu, droši vien būs par zvaigžņu kopu NGC 346 Mazajā Magelāna Mākonī. Šo reģionu ar Veba teleskopu faktiski var novērot jebkurā brīdī, tas vienmēr ir Veba redzeslokā," intervijā vietnei "Space.com" komentēja Edinburgas Karaliskās observatorijas astrofiziķe Olīvija Džounsa. Ar Veba teleskopa palīdzību būs iespējams izpētīt abu Magelāna Mākoņu ķīmisko sastāvu tik detalizēti, kā iepriekš nekad nebija iespējams. Astronomi gan jau šobrīd zina, ka šajos Piena Ceļa pavadoņos ir krietni mazāk metāla nekā mūsu galaktikā, kas jau vedina domāt par pavisam citu šo pundurgalaktiku ķīmiskās evolūcijas ceļu nekā to, kā attīstījās mūsu galaktika.

Jau vēstīts, ka Veba teleskops ļaus gūt pavisam cita veida ieskatu Visuma vēsturē, jo darbosies galvenokārt infrasarkanajā diapazonā. Tas "redzēs" Visumu pavisam citādi nekā Habla teleskops (galvenokārt redzamās gaismas un nedaudz ultravioletais diapazons) vai, piemēram, rentgenstaru observatorija, kas nosaukta par godu indiešu izcelsmes amerikāņu astrofiziķim Subramanjanam Čandrasekharam.

"Mēs burtiski varēsim ielūkoties tālā pagātnē, lai saprastu, kā veidojušās tādas galaktikas kā mūsu Piena Ceļš, un kā tās attīstījušās 13,7 miljardu gadu laikā," norādīja Rigbija. Tāpat ar Vebu varēs detalizētāk pētīt citplanētu atmosfēras – ja šobrīd astornomi visai naski spēj atrast ap citām zvaigznēm riņķojošas pasaules, tad uzzināt ko vairāk par šīm planētām un to ķīmisko sastāvu ar pašreizējiem instrumentiem ir ļoti sarežģīti.

Jau vēstīts, ka Veba teleskopam pabeigta galvenā spoguļa pieregulēšana. Spoguļa regulēšanā izmantots tikai viens no četriem Veba teleskopa sensoriem – tuvā infrasarkanā starojuma kamera NIRCam. Tāpēc tagad attēls jādabū tikpat ass un kvalitatīvs arī ar pārējiem trim sensoriem. Precīzi datumi nav zināmi, bet sagaidāms, ka Vebs ar noslēpumainā pirmā objekta attēliem astronomijas entuziastus iepriecinās jūlijā.

Tikmēr NASA lūko mūs ieintriģēt arī par kādu veterāna Habla atklājumu. Kas tas būs – to uzzināsim ceturtdien, 31. martā. Aģentūra paziņojumā presei sola, ka šis aizraujošais novērojumus būšot "rekordu grāmatu cienīgs", neko gan vairāk nepasakot.

Tags

Džeimsa Veba kosmiskais teleskops Habla teleskops Astronomija NASA Visums
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form