Tikai šogad knapi sācis darbus pēc nodošanas ekspluatācijā, Havaju salās esošais DKIST solārais teleskops jau nobildējis līdz šim detalizētāko Saules hromosfēras attēlu. Hromosfēra ir Saules atmosfēras zemākais slānis, un parasti to ir ļoti grūti fiksēt – to pārmāc intensīvais starojums no fotosfēras.

Saulei nav cietas virsmas kā, piemēram, Zemei vai Mēnesim. Tā ir milzīga plazmas bumba, ko kopā satur pašas Saules gravitācija. Saules vispārīgā uzbūve ir šāda – kodols, starojuma pārneses jeb radiācijas zona, konvektīvā zona, fotosfēra, temperatūras minimuma zona, hromosfēra (atmosfēras apakšējais slānis) un Saules vainags jeb korona (atmosfēras ārējais slānis).

Tieši fotosfēra ir tā daļa, kuru vērotājs no Zemes varētu uzskatīt par Saules "robežu" – tā ir Saules redzamā virsma. Saules hromosfēru un koronu novērot ir daudz sarežģītāk – Saules vainaga labai saskatīšanai vajadzīgs koronogrāfs. Hromosfēru reizēm var fiksēt pilna Saules aptumsuma laikā – Mēnesim bloķējot lielāko daļu starojuma no fotosfēras, ap Saules diska malām redzms spožs, sārts gredzens. Tā arī ir hromosfēra.


Foto: NASA/Carla Thomas

2017. gadā pilna Saules aptumsuma laikā uzņemtajā attēlā redzams gan Saules vainags, gan hromosfēra.


Taču nu šo reģionu ļoti detalizētā attēlā iemūžinājis vien pērn pabeigtais DKIST jeb "Daniel K. Inouye Solar Telescope", kas nosaukts ilggadējā ASV senatora no Havaju salām Daniela Kena Īnoueja vārdā. Observatorija pirmos zinātniskos novērojumus sāka 2022. gada februārī, bet šis gads vēl tiek uzskatīts par sava veida "pārbaudes laiku", kur teleskopa ierīces tiek kalibrētas un pakāpeniski sagatavotas jau pilnvērtīgai ekspluatācijai.

Šis ir lielākais un jaudīgākais Saules novērojumiem paredzētais teleskops uz Zemes. Tā četru metru diametra spogulis un arī izdevīgā atrašanās vieta – 3000 metru augstumā okeāna ieskāvumā – ļauj vērot Sauli ar minimāliem atmosfēras traucējumiem. Šajā vietā arī bieži ir skaidras debesis, kā arī garas dienas.

DKIST teleskopa iegūtais attēls publicēts nupat, taču uzņemts jau jūnijā. Attēlā redzams milzīgs apgabals – aptuveni 82 tūkstošu kilometru plats jeb vairāk nekā sešas reizes platāks par Zemes diametru.


Foto: NSO/AURA/NSF
DKIST ļaus zinātniekiem labāk izprast Saules sarežģīto magnētisko lauku, kā arī dos ieguldījumu kosmisko laikapstākļu prognožu uzlabošanā, tostarp Saules uzliesmojumu un koronālās masas uzliesmojumu prognozēšanā, kas var izraisīt arī spēcīgas ģeomagnētiskās vētras uz Zemes, ietekmējot elektroapgādes un sakaru infrastruktūru.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit