No kaula harpūnas līdz plastikāta modelim – RTU skaidro 3D drukas procesu

Pirmais solis replikas izveidē ir objekta uzmērīšana ar lāzerskenēšanas metodi, kas ļauj iegūt ļoti detalizētu objekta 3D attēlojumu. Rezultāts ir blīvs 3D punktu mākonis, kas ļauj datorā izveidot precīzu objekta trīsdimensiju modeli uzmērīšanai, reversai inženierijai un digitalizēšanai, lai
tālāk to izmantotu 3D drukā.

RTU DF rīcībā ir viens no precīzākajiem šobrīd tirgū pieejamajiem 3D skeneriem, kas spēj uz materiāla piefiksēt pat tik sīkas detaļas kā mata izmēra krunciņu vai putekļus.

Lai iegūtais attēls būtu pēc iespējas precīzāks un mazāk laika būtu jāvelta pēcapstrādei, 3D skenēšanas laikā jānodrošina pēc iespējas stabilāka vide, lai mazinātu traucējumu jeb “trokšņu” daudzumu digitālajā modelī. Tas rodas, piemēram, izkustoties objektam vai pašam skenētājam. Procesā ļoti svarīga ir arī paša skenētāja meistarība, jo ne visu iespējams izlabot pēcapstrādes procesā, norāda RTU DF pārstāvji.

3D skeneru veidi ir ļoti dažādi, RTU DF rīcībā esošais atgādina roku, jo ir paredzēts, ka to skenējot pārvieto, bet skenējamo objektu atstāj stacionāru. 3D skenēšana notiek bez kontakta ar objektu, tas tiek nomērīts no visām pusēm. Tirgū atrodami arī tādi risinājumi kā 3D skeneru telpa, kurā ieskenēts tiek viss, kas atrodas telpā, kā arī ir dabas un pilsētas skeneri, kuri spēj punktu mākonim papildus dot arī krāsu pierakstu.

Iegūto priekšmeta modeli var rediģēt speciālās tam piemērotās datorprogrammās, kas spēj apstrādāt punktu mākoni. Parasti objekta pēcapstrāde aizņem divas vai pat vairāk reizes laika kā skenēšanas process atkarībā no objekta izmēra, detalizētības pakāpes un 3D skenēšanas procesā iegūtā attēla precizitātes.

Video var redzēt tūkstoš reižu paātrinātu ieskenētā 3D modeļa attīrīšanu. Atkarībā no objekta sarežģītības, ieskenētā attēla kvalitātes, kā arī eksperta pieredzes līmeņa šāda izmēra objekta pēcapstrāde Solidworks programmā var prasīt 6-8 stundas, norāda RTU DF speciālisti.

Kad ieskenētais modelis pēcapstrādē ir attīrīts no “trokšņiem” un izdarīti visi labojumi, tas ir gatavs 3D drukai. RTU DF darbinieki arī piemeklējuši izejmateriālu, kura konsistence un krāsa ir vislīdzīgākā artefaktu orģinālajam materiālam - kaulam. Kaut arī muzejā apskatāmie artefakti ir melni, kopijām speciāli tika atstāta orģinālā krāsa, lai varētu redzēt laika radītās izmaiņas.

RTU DF rīcībā šobrīd ir 11 3D printeri ar dažādu tehnoloģiju un precizitātes līmeni. Tāpat atvērtajā darbnīcā “theLAB” RTU Arhitektūras fakultātē pieejami arī 4 hobija klases 3D printeri, kurus var izmantot gan studenti, gan citi interesenti.

Jau ziņots, ka izveidotie modeļi septembrī papildinās LNVM muzejpedagoģisko programmu "Kā dzīvoja senie ļaudis", kurā skolēni iepazīst Latvijas senvēsturi, kopā ar gidu veido laika līniju no priekšmetiem, kas raksturo akmens, bronzas un dzelzs laikmetu. Muzeja gidi izmantos modeļus, lai izglītojošas nodarbības papildinātu ar skolēnu praktisku darbošanos.