Latvijas uzņēmēji par darbinieku trūkumu dažādās sfērās runā jau sen, bet īpaši sāpīgi šo problēmu izjūt informācijas tehnoloģiju (IT) jomas uzņēmumi, kam nepieciešami augsti kvalificēti speciālisti, kurus uz vietas nepieciešamajā skaitā pašlaik sagatavot nav iespējams, tāpat ar ārvalstu talantu piesaistīšanu nesokas tik labi, kā vēlētos.

Iezīmējot kopējo uzņēmumu noskaņojumu, Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) 13. jūnijā prezentēja kopā ar Rīgas Ekonomikas augstskolu veiktā pētījuma "Ārvalstu investīciju vides indekss 2021" rezultātus. Tā laikā 53 ārvalstu investoriem piederoši uzņēmumi sniedza savu vērtējumu par progresu vai regresu iepriekšējos pētījumos identificētām problēmām.

Gadu no gada uzņēmēji viskritiskāk vērtē demogrāfisko situāciju valstī, kas tieši ietekmē darbaspēka pieejamību, tā, piemēram, jaunākajā pētījumā 76% aptaujāto uzskata, ka šajā jomā nekāds progress pēdējā laikā nav bijis. Attiecīgi, arī vērtējot pašu darbaspēka pieejamību, 69% aptaujāto norāda, ka progresa nav. Jautājumā par augstākās izglītības līmeni valstī, investoru domas dalās – 41% uzskata, ka progresa nav, 26% domā, ka neliels progress ir novērojams, bet 33% ir apmierināti ar attīstību šajā jautājumā.

Runājot tieši par IT nozari, Latvijas Jaunuzņēmumu asociācijas "Startin.lv" valdes priekšsēdētāja Agnese Veckalne uzskata, ka augsti kvalificētu darbinieku trūkums, it īpaši IT nozarē, ir problēma, kurai nepieciešama daudz mērķētāka risināšana valsts līmenī, nekā tas ir pašlaik. "Ja vēlamies radīt apstākļus, kuros cilvēki vēlas strādāt un dzīvot, jāsāk ar pamatiem – jāveido atvērtu un tolerantu vidi visiem. Klausoties publiskajā sektorā, sociālo tīklošanās vietņu viedokļos, un pat politiķu sacītajā, dažbrīd rodas iespaids, ka mēs te Latvijā vēlamies, lai mēs vieni paši bāleliņi aiz augstas sētas būvētu to savu spēcīgo valsti," pauda Veckalne.

Viņa uzsvēra, ka šāds uzskats nesaskan ar mūsdienu pasaules realitāti. "Mēs nevaram pilnveidoties un augt izolētībā – cilvēkus vairs nekas neattur no pārcelšanās. Ja mēs neesam spējīgi radīt vidi, kurā cilvēki vēlas dzīvot, tad, it īpaši, augsti kvalificēti darbinieki vienkārši brauks prom. Nemaz nerunājot par cerību, ka speciālisti no ārzemēm gribēs ierasties pie mums."

Runājot par to, ko darīt lietas labā, Veckalne norādīja, ka valsts līmenī nepieciešams steidzami atvieglot procesu, kādā veicināt un panākt ārvalstu talantu piesaisti, lai tas neaizņemtu mēnešus, bet gan nedēļas. "Otrkārt, ir būtiski, kā prezentējam savu tēlu starptautiski - vai esam valsts ar vienotu vīziju, kas iedvesmo un uzrunā? Vai esam atvērta sabiedrība, kurā gan ārzemnieki, gan vietējie iedzīvotāji jūtas novērtēti un piederīgi?" piebilda asociācijas vadītāja.

"Šie divi aspekti palīdzētu risināt augsti kvalificēta darbaspēka problēmu īstermiņā, bet ilgtermiņā noteikti jāturpina arvien vairāk ieguldīt izglītības problēmu risināšanā, piemēram, tādu, kā jauniešu zemā interese par STEM (zinātne, tehnoloģijas, inženierzinātnes un matemātika) nozari, vai arī neefektīva darbinieku pārkvalificēšanās," noslēdza Veckalne.

"Esošo talantu noturēšana un jaunu piesaiste ne tikai IT, bet arī citās nozarēs ir liels izaicinājums visās modernajās pilsētās un ekonomikās," par nozares problemātiku pašvaldību līmenī sacīja Rīgas Investīciju un tūrisma aģentūras direktors Fredis Bikovs. "Pašlaik dzīvojam digitāli daudz atvērtākā pasaulē, nekā pirms dažiem gadiem, līdz ar to IT speciālistu darba tirgus ir paplašinājies vēl vairāk un nebeidzas tikai pie pilsētas, valsts vai kontinenta robežām, bet aptver visu to planētas daļu, kurā ir pieejama elektrība un internets."

Viņš norādīja, ka IT izglītība Rīgā ir ļoti pieprasīta, un, kopā ar pilsētas attīstīto interneta infrastruktūru, izglītoti rīdzinieki ir konkurētspējīgs piedāvājums pakalpojumu ekonomikai, piebilstot, ka jāturpina darbs pie pilsētas tēla, reputācijas, vides uzlabošanas jautājumiem, sociālo jautājumu risināšanas, kas ir galvenie faktori, lai padarītu Rīgu pievilcīgu gan esošajiem, gan piesaistot jaunus talantus.

Viņš arī atklāja, ka aģentūra drīzumā plāno izveidot platformu "Work in Riga", lai pozicionētu Rīgu kā vietu globālajiem talantiem, kā arī vietu, kur atgriezties diasporai. "Nākamais solis būtu nacionālā līmeņa sadarbība, veidot vienas pieturas aģentūru, lai vienkāršotu procesus un atvieglotu piesaistītā darbaspēka integrāciju pilsētā. Šāda prakse pastāv arī citās pilsētās. Ir skaidrs, ka dzīvojam laikmetā, kurā notiek globāla cīņa par talantiem, jo galvenā vērtība ir cilvēks. Mums pēc iespējas ātrāk jāiesaistās šajā cīņā, lai nezaudētu savas pilsētas konkurētspēju," uzsvēra Bikovs.

Daloties ar uzņēmumu praktisko pieredzi, strādājot Latvijā, kriptovalūtu jomas uzņēmuma "Gravity Team" cilvēkresursu vadītāja Laura Laimīte sacīja, ka uzņēmums ir apsvēris biroja pārcelšanu no Latvijas uz citu valsti, jo valsts izglītības sistēma netiek līdzi modernajām profesijām un nevar piedāvāt studentiem labā līmenī apgūt zināšanas, kas saistās ar tādām tehnoloģijām kā kriptovalūtas, blokķēdes.

"Nav infrastruktūras, lai palīdzētu veidoties vairāk kriptosfēras uzņēmumiem te uz vietas, kas nozīmē, ka ir mazāks šādu darbavietu piedāvājums. Skaidrs, ka darba tirgus pielāgojas arī piedāvājumam," turpināja Laimīte. "Pašlaik pamatā varam atrast entuziastus, kuri paši seko līdzi šīm tehnoloģijām un redz to kā nākotni, bet šādu cilvēku ir relatīvi maz, pārsvarā tie ir jaunāki cilvēki, kas bieži vien nozīmē arī mazāku pieredzi."

Runājot par iespējamajiem risinājumiem, Laimīte piebilda, ka Latvijā dzīvo gudri cilvēki, un dodot viņiem iespējas, viņi ātri pielāgosies. "Izglītības iestādēm jāspēj nodrošināt piedāvājumu dažādās jomās jau to pirmsākumos, arī tādās, kuras ir vēl jaunas, un kurām, iespējams, pagaidām Latvijā nav uzņēmumu," sacīja Laimīte. "Tad būtu iespējams sākt no otra gala – vispirms veidot infrastruktūru, lai uzņēmumi Latvijā gribētu veidoties, dodot iespēju, piemēram, maksāt nodokļus ar kriptovalūtām, atzīstot kriptovalūtu biržas un tirdzniecību kā legālu darbības formu."

Viņa arī piebilda, ka vēl viens darāmais darbs ir vīzu iegūšanas procedūras optimizēšana, jo šis process pašlaik ir pārāk ilgs. "Jo mazāka valsts, jo vieglāk ieviest un mainīt sistēmu," kā vienu no Latvijas galvenajām priekšrocībām minēja Laimīte.

Lai veicinātu Latvijas IT jomas atpazīstamību starptautiskajā vidē, šajā nedēļas nogalē Rīgā norisināsies hakatons "CodeX", kura organizatore Zane Grēta Grants norādīja, ka programmētāji pašlaik ir ļoti pieprasīti visā pasaulē, un viņiem ir plašas iespējas izvēlēties. "Ja nopietni vēlamies piesaistīt talantus Latvijai, mums ir aktīvi jāstrādā pie viņu piesaistes ne tikai uzņēmumu, bet valsts līmenī. Tādi notikumi kā "CodeX" hakatons ir viens piemērs, kurā Latvijas IT uzņēmumi sadarbojas kopīgam mērķim – palīdzēt piesaistīt speciālistus Latvijai."

"Redzam, ka šādas iniciatīvas strādā, un tas ir ļoti veiksmīgs piemērs - Rīgā klātienē pulcēsies vairāk kā 200 programmētāji no Igaunijas, Lietuvas, Polijas, Ungārijas, Slovākijas, Somijas, kā arī desmit citām valstīm, un vēl daudzi citi pievienosies neklātienē. Tā ir tieša iespēja mūsu uzņēmumiem uzrunāt pieredzējušus speciālistus. Tomēr šādām iniciatīvām būtu jānotiek daudz plašākā līmenī, lai mēs spētu konkurēt ar kaimiņvalstīm, kuras par talantiem cīnās nesalīdzināmi aktīvāk," sacīja Grants.

"CodeX" norisināsies no 17. līdz 19. jūnijam, to organizē inovāciju vadības uzņēmums "Helve" sadarbībā ar galvenajiem atbalstītājiem – "Ubiquiti" un "Gravity Team", kā arī norises vietas atbalstītāju Rīgas Tehnisko universitāti.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!