Delfi plus logo saturs

Jaunā koronavīrusa "SARS-CoV-2" izraisītās slimības "Covid-19" pandēmija lielā daļā pasaules, arī Latvijā, piespiedusi iedarbināt ārkārtas rīcības plānus un krasi izmainījusi cilvēku ikdienu it visās jomās. Kamēr ik dienu ziņās lauvas tiesu aizņem statistika par pandēmijas izplatību, inficēto cilvēku skaitu Latvijā un upuru skaitu smagāk skartajās ārvalstīs, piedāvājam šīs situācijas turpmākās attīstības potenciāli pozitīvā scenārija izklāstu. Tajā Latvija var cerēt uz izvairīšanos no ļoti straujas slimības izplatīšanās un nespējas palīdzēt pacientiem, kas cieš no smagām "Covid-19" komplikācijām. Bet, lai tas notiktu, ir ļoti būtiski ievērot atbildīgo dienestu sniegtās norādes.

Reaģējot uz Latvijā izsludināto ārkārtas stāvokli un pildot žurnālistikas misiju informēt un izglītot lasītāju, visas turpmākās DELFI publikācijas par koronavīrusa izraisīto slimību “Covid-19” būs pieejamas bez maksas.

Kā skaidro Veselības ministrijas galvenais speciālists infektoloģijas jautājumos profesors Uga Dumpis, Latvija ir laikus reaģējusi, lai pēc iespējas palēninātu slimības izplatīšanos un sagaidītu iespēju ar to cīnīties. Protams, inficēto skaits turpinās pieaugt.

"Tā līkne augs. Šodien, rīt, parīt tā līkne joprojām augs. Tā vispār augs, bet jautājums ir par ātrumu – vai tas notiks ģeometriskā progresijā vai tas notiks tādā saprotamā ātrumā, piemēram, pa 30, pa 50." Vaicāts par to, vai 15 jaunus gadījumus arī var uzskatīt par "pozitīvu scenāriju", Dumpis norāda: "Tas nav nekas. Protams, būs vēl vairāk, jo viens cilvēks inficē vidēji divus ar pusi cilvēkus."

Dumpis uzsver, ka, lai jebkāds salīdzinoši pozitīvs scenārijs realizētos, visiem ir jāievēro sociālā distancēšanās, bet ceļotājiem un tiem, kas bijuši saskarē ar "Covid-19" inficētajiem vai potenciāli inficētajiem, nepieciešams pašizolēties jeb ievērot karantīnu mājās. To uzsver arī Slimību profilakses un kontroles centrā.

Distance glābj


Par piemēru ņemot Itāliju – valsti, kur ārpus Ķīnas ir vislielākais "Covid-19" upuru skaits – Oksfordas Universitātes pētnieku grupa aizvadītās nedēļas nogalē publicēja pētījumu par to, cik efektīva vīrusa izplatības ierobežošanā ir sociālā distancēšanās.

Itālijā, kur ir visai liels senioru īpatsvars (vairāk nekā 23%), kas ir visapdraudētākā sabiedrības grupa ar vislielāko mirušo īpatsvaru attiecībā pret kopējo inficēto skaitu, sociālo kontaktu krasa ierobežošana ir nesusi augļus.

Proti, Itālijā viens no iemesliem skaudrajai mirstībai Oksfordas Universitātes pētnieku grupas ieskatā, ir sabiedrības paradumi – Itālijā ir raksturīga ļoti aktīva sociālā dzīve un cieši kontakti paaudžu starpā. Visai liels īpatsvars pieaugušo dzīvo tuvumā vecākiem un regulāri ar viņiem satiekas, un nav reti gadījumi, kad cilvēks darbspējīgā vecumā savu dzīvesvietu pielāgo nevis darbavietai, bet gan ģimenes dzīvesvietai, tādējādi uz darbu daļā gadījumu ik dienu var nākties mērot lielāku attālumu. Šie faktori arī veicinājuši vīrusa strauju izplatību, tostarp riska grupas pacientu vidū.

Taču Itālijas gadījums deva pētniekiem arī reālus datus, kuri palīdzēja ilustrēt – sociālā distancēšanās ir ļoti efektīvs līdzeklis vīrusa izplatības iegrožošanai.

Infekcijas uzliesmojums sākās Lodi provincē, kur arī operatīvi tika pieņemts lēmums noteikt dažādus ierobežojumus (23. februārī). Bergamo šādu lēmumu pieņēma vien 8. martā. Šī divu nedēļu kavēšanās noveda pie kritiskā punkta, kur inficēto skaits sāka pieaugt ļoti strauji, ja salīdzina ar Lodi, kur jaunu inficēšanās gadījumu skaits, kaut turpināja pieaugt, bija pakāpenisks un līkne – "lēzena".

Paņēmieni 'Covid-19' sakaušanai: kādi un cik reāli ir pozitīvie scenāriji
Foto: Jennifer Beam Dowd, Valentina Rotondi et. al.

Latvijā iespēja nesekot Bergamo scenārijam


Infektologs Dumpis, salīdzinot situāciju Latvijā un citās pasaules valstīs, atgādina, ka atbildīgie dienesti reaģējuši pietiekami ātri, nesagaidot pirmos nāves gadījumus vai pacientus ar ļoti smagām komplikācijām. "Mēs sākām ar viegliem gadījumiem, jo vispirms slimo mobilie cilvēki." Lielākā daļa no šiem cilvēkiem ir fiziski aktīvi un veseli. Cilvēki gados un citas riska grupas ar infekciju saskarsies vēlāk. Gadījumos, kad "Covid-19" ir bīstams un letāls, laiks no inficēšanās brīža līdz cilvēka nāvei ir vidēji 24 dienas (10 dienu inkubācijas periods un divu nedēļu ilgs slimības laiks).

Ja ierobežojošos pasākumus uzsāktu pēc pirmā nāves gadījuma, infekcija apmēram mēnesi būtu izplatījusies pilnīgi nekontrolēti.

"Manuprāt, mēs ļoti agri esam uzsākuši piesardzības pasākumus," teic Dumpis, bet piebilst: "Vai ar tiem pietiks, es nezinu." Kā galveno bažu iemeslu Dumpis min cilvēku attieksmi. Braucot garām lielveikalam, novērojis, ka stāvlaukumā ir liels skaits automašīnu. "Vai tā ir sociālā distancēšanās? Es teiktu, ka nē."

Paņēmieni 'Covid-19' sakaušanai: kādi un cik reāli ir pozitīvie scenāriji
Foto: LETA

Infektologs atklāj, ka viņam pašlaik nav radies iespaids, ka cilvēki Rīgā sociāli distancētos.
"Protams, ka jebkura distancēšanās palīdz." Dumpis skaidro, ka varētu pieņemt, ka latviešu introvertā daba šoreiz varētu radīt pozitīvu efektu. Cilvēki Latvijā ikdienā mazāk kontaktējas ar citiem, nekā tas notiek Itālijā. Speciālists skaidro, ka, salīdzinot ar citām valstīm Eiropā, pašlaik Latvija ir tajā infekcijas izplatības stadijā, kurā Itālija bija pirms mēneša, bet Zviedrija un Nīderlande – pirms trīs nedēļām. Tā kā piesardzības pasākumi uzsākti agrāk, infekcijas izplatīšanās ierobežošana varētu būt efektīvāka: "Tik liela viļņa, kad slimo visi, ieskaitot mediķus, mums var nebūt."

Speciālists pauž nostāju, ka Zviedrijā, Lielbritānijā un Nīderlandē ir pieļauts daudz kļūdu cīņā ar "Covid-19". "Viņi paši arī to tagad sāk saprast," teic Dumpis, paskaidrojot, ka reakcija bijusi novēlota. Latvija iespēju robežās cenšas sekot Singapūras un Honkongas modelim. "Sociālā distancēšanās, pašizolācija – tas ir tas, kas mums jādara. Es pašlaik neredzu citus variantus. Šis modelis citur ir darbojies."

Infektologs skaidro, ka Latvijas veselības aprūpes sistēma netiktu galā ar strauju slimības izplatību – jauda ir pārāk maza. Dumpis piebilst, ka scenārijs, kurā slimības izplatība netiek kontrolēta un to "ātri pārdzīvo", Latvijā nav iespējams.

Noteikumi ir izveidoti, lai pasargātu cilvēkus, un tie ir jāievēro. Infektologs aicina nemēģināt atrast risinājumus to apiešanai. "Tas ir absurds! 49 cilvēki vai 51 – risks būtiski nemainās," skaidro speciālists. Šāda uzvedība var kavēt pozitīva scenārija realizēšanos, atgādina infektologs. Kā vēl vienu traucēkli slimības ierobežošanai, viņš min gandrīz visu ceļojošo iedzīvotāju atgriešanos valstī dažu dienu laikā, jo tas ievērojami apgrūtina iespējas kontrolēt un uzraudzīt piesardzības pasākumu ievērošanu, kā arī noteikt inficēto kontaktpersonas. Tā gan esot globāla problēma, nevis jautājums, kas skar tikai Latviju. "Masu migrācija šādā laikā ir absolūti nevajadzīga."

Paņēmieni 'Covid-19' sakaušanai: kādi un cik reāli ir pozitīvie scenāriji
Foto: LETA

Dumpis uzsver, ka sociālā distancēšanās ne tikai samazina saslimstību, bet ir būtiska arī tāpēc, ka situācija strauji mainās, mediķi nepārtraukti iegūst jaunas zināšanas par slimību un izstrādā efektīvākus risinājumus tās uzveikšanai. "Jo vairāk mēs bremzējam, jo vairāk mēs varam iedziļināties un palīdzēt pacientiem." Dumpis uzsver, ka ekonomikai šie piesardzības mēneši nodara mazāku kaitējumu, nekā piesardzības trūkums nodarītu sabiedrības veselībai.

Īpaši būtiski ievērot sociālo distancēšanos ir cilvēkiem riska grupās, piemēram, cilvēkiem gados.

Dumpis aicina palīdzēt saviem tuviniekiem un kaimiņiem, nogādājot viņiem pārtiku un palīdzot izvairīties no uzturēšanās publiskās vietās. Tāpat, lai realizētos kāds no pozitīvajiem scenārijiem, ir būtiski, lai "politiķi nezaudē saprātu un tauta nezaudē saprātu". Dumpis ir pārliecināts, ka mums pašlaik tas vēl piemīt.

Antivielu terapija


Kamēr aktīva imunitāte vakcīnas veidolā pret jaunā koronavīrusa "SARS-CoV-2" izraisīto slimību "Covid-19" top, bet līdz laišanai apritē var nākties gaidīt daudzus mēnešus, Džonsa Hopkinsa vārdā nosauktās universitātes molekulārās mikrobioloģijas un imunoloģijas profesors Arturo Kasadevals pēc risinājuma lūkojas simts gadus senā pagātnē.

Akadēmiskajā izdevumā "The Journal of Clinical Investigation" publicētā pētījumā izvērtēta iespēja likt lietā slimību veiksmīgi pārcietušo pacientu organisma izstrādātās antivielas, lai palīdzētu stiprināt imūnsistēmu cilvēkiem riska grupās – senioriem, hroniski slimiem cilvēkiem, mediķiem. Tāpat Kasadevals pēta iespējamību šo metodi likt lietā, lai palīdzētu jau inficētu cilvēku organismam tikt galā ar slimību. Tātad – metode tiek aplūkota gan kā potenciāls profilaktisks mērs, gan kā terapija jau saslimušajiem.

Salīdzinājumā ar vakcīnu gadījumā šobrīd potenciāli veiksmīgākās nonākušas līdz klīnisko testu fāzei (izmēģinājumiem uz cilvēkiem), Kasadevals ir pārliecināts – "kauliņiem izkrītot veiksmīgi", antivielu terapijas programma Džonsa Hopkinsa universitātē Baltimorā varētu tikt iedarbināta dažu nedēļu laikā.

Īsais skaidrojums ir šāds – tiktu izmantotas jau atlabušu pacientu asinis, kuru organisms, cīnoties ar vīrusu, izstrādājis lielu daudzumu antivielu, kas piesaistās mērķim – šajā gadījumā vīrusam "SARS-CoV-2" – un neitralizē to.

"Šīs metodes izstrāde neprasa lielu izpēti – to varētu ieviest praksē dažu nedēļu laikā, jo būtībā tā paļaujas uz standarta asins komponentu sagatavošanas praksi," skaidro Kasadevals.

Runa ir par mākslīgi iegūto pasīvo imunitāti – to rada organismā ievadīts asins serums, kas satur jau gatavas citā organismā izstrādātas antivielas. Par asins serumu sauc asins plazmu, kas atdalīta no fibrinogēna.

Pētījumus, kas saistīt ar seruma veidošanu no inficēto asinīm, pozitīvi vērtē arī Dumpis. "Kāds pārslimojis un palīdz radīt serumu citiem. Tas ir vēl viens risinājums." Speciālists norāda, ka arī šajā jomā jaunumi varētu parādīties tuvāko mēnešu laikā.

Pētījuma kopsavilkumā rakstīts: "Lai pasīvā antivielu terapija būtu efektīva, jāievada pietiekams antivielu daudzums. [..] Atkarībā no antivielu daudzuma un sastāva, aizsardzība var ilgt no nedēļām līdz pat mēnešiem."

Šī metode tika pētīta jau pirms gadsimta, postošās spāņu gripas laikā 1918. gadā, kad īpaši agresīvs H1N1 vīrusa paveids izraisīja pandēmiju, kas pēc dažādām aplēsēm paņēma ap 17-50 miljoniem dzīvību.

Retrospektīva astoņu pētījumu metaanalīze, kopumā aplūkojot datus par 1703 spāņu gripas pacientiem, liecina, ka tie, kas saņēma no gripu pārcietušajiem iegūtu asins serumu, mira retāk. Tiesa, seruma efektivitāte katrā no gadījumiem ļoti variēja, taču konsenss ir, ka šī metode bija caurmērā lietderīga. Jāatgādina, ka vēsturiski daudzos gadījumos serumi tika radīti bez iespējām noteikt antivielu koncentrāciju šķīdumā, tāpat arī klīnisko testu fāzē reizēm netika sasniegti mūsdienu standartiem atbilstoši kvalitātes nodrošināšanas kritēriji.

Serums smagos saslimšanas gadījumos ar zināmiem panākumiem izmantots arī iepriekšējās gripas pandēmijas laikā 2009.-2010. gadā.

Tāpat šī metode pētīta arī jaunā koronavīrusa radinieka "SARS" epidēmijas laikā. Nelielā pētījumā, iesaistot 80 pacientus Honkongā, noskaidrots – jo ātrāk uzsākta terapija ar serumu, jo lielāks pozitīvais efekts.

Kasadevala un kolēģu pētījumā minēts, ka arī saistībā ar "Covid-19" izskanējušas ziņas par Ķīnā it kā lietotu seruma terapiju. Tiesa, publiski dati par šo ir skopi.

Infektologs Dumpis norāda, ka jau aprīļa sākumā varētu būt pabeigti testi, kas saistīti ar monoklonālo antivielu izmantošanu cīņā ar šo slimību.

Paņēmieni 'Covid-19' sakaušanai: kādi un cik reāli ir pozitīvie scenāriji
Foto: LETA
Tas nozīmē, ka pašlaik pastāv zāles, ko izmanto citu infekciju ārstēšanai vai ierobežošanai un kas varētu būt efektīvas arī cīņai ar jauno koronavīrusu, kas izraisa "Covid-19".

"Mums šīs zāles ir," atklāj Dumpis. Tā kā zālēm ir blakusefekti, ir ļoti būtiski saprast, vai tās ir efektīvas un kādos gadījumos tās palīdz. Ja izrādīsies, ka zāles ir efektīvas, tās varētu izmantot, lai smagos saslimšanas gadījumos palielinātu cilvēka izredzes izdzīvot. Iespējams, ka zāles varētu būt pieejamas ikvienam saslimušajiem, kā arī mediķiem. Infektologs uzsver, ka pašlaik zāles nav iespējams izmantot, jo nav zināms, vai tās palīdz uzveikt slimību, bet "ir signāli, ka varētu darboties".

Pašlaik notiek pētījumi ar vairākiem medikamentiem, kas ir pieejami arī Latvijā. Cerams, ka tuvākajā laikā būs zināms, kuri no tiem ir efektīvi un kādos gadījumos tos var pielietot. Dumpis gan piebilst, ka šie medikamenti nebūs droša garantija slimības uzveikšanai komplicētos gadījumos, bet tie varētu palielināt izredzes izveseļoties.

Kā vēl vienu cerību stariņu Dumpis min arī jaunus testus "Covid-19" atklāšanai. Pašlaik tirgū pieejami arī tādi, ko infektologs dēvē par "aizdomīgiem", bet Ķīnā un Japānā jau pielieto metodi, kas ļauj infekciju atklāt 15 minūšu laikā. Ja šie testi drīzumā būs pieejami arī citur, samazināsies testēšanas izmaksas un mediķiem būs iespēja rīkoties operatīvāk. "Mēs pašlaik veicam ļoti dārgus, sarežģītus un darbietilpīgus testus," atklāj speciālists.

To, ka vīruss varētu izzust vasarā, Dumpis sauc par neticamo pozitīvo scenāriju. Viņš skaidro, ka koronavīrusi vasarās tiešām ir mazāk aktīvi, bet tie nepazūd. Var cerēt, ka vasarā cilvēki slimos mazāk, bet uz to paļauties nevajadzētu. "Tas ir ļoti apšaubāms pieņēmums."

Paņēmieni 'Covid-19' sakaušanai: kādi un cik reāli ir pozitīvie scenāriji
Foto: LETA
Tev jau ir aktīvs "DELFI plus" abonements!

Šis ir maksas raksts.

Lai turpinātu to lasīt, lūdzu, lejupielādē jaunāko DELFI aplikāciju vai turpini lasīt rakstu, izmantojot pārlūkprogrammu.

Lasīt rakstu.
EUR 2,99 / par 4 nedēļām*
*Abonements tiek atjaunots automātiski, līdz izvēlēsieties to pārtraukt
Maksāt ar norēķinu karti
Maksāt ar SMS
vai
Maksājumus nodrošina:
Kāpēc abonēt DELFI plus?
Esi DELFI plus abonents?

Tags

Koronavīruss Covid-19 DELFI plus
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form