Foto: AP/Scanpix/LETA

Mūžzaļās sekvojas neapšaubāmi ir iespaidīgi augi. Stāvot šāda milža pakājē, bijību iedveš gan augstums, kas bieži pārsniedz 80 metrus, gan apkārtmērs – reizēm pat 30 un vairāk metri. Taču arī šie iespaidīgie augi nestāv ne tuvu pasaulē lielākajam augam, kas stiepjas 180 kilometru garā joslā. Par to pirmo reizi vēstīts jau pirms dažiem gadiem, taču nu atklājumi nostiprināti arī ar publikāciju recenzētā zinātniskā žurnālā.

Runa ir par Posidonia australis sugas jūraszālēm, kas aug aizsargājamajā dabas parkā – Haizivju līcī Austrālijas piekrastē. Varētu domāt, ka tas nu gan nav diez ko iespaidīgi, ja salīdzina ar milzīgajām sekvojām vai, piemēram, pasaulē lielāko ziedu – Arnolda raflēziju. Tā taču ir tikai jūraszāļu pļava samērā seklā līcī. Taču plaša ģenētiska analīze paraugiem, kas ievākti laika posmā no 2012. līdz 2019. gadam, apstiprina – tas viss ir viens augs, kas sevi turpina pavairot ar klonēšanu.

"Mums bieži jautā, cik daudz dažādu augu aug šādā jūraszāļu pļavā. Izmantojām ģenētiskās analīzes rīkus, lai uz to atbildētu. Atbilde mūs pavisam noteikti pārsteidza – tikai viens augs! Tas ir viens augs, kas Haizivju līcī ir izpleties 180 kilometru garā joslā un tādējādi ir lielākais mums zināmais augs pasaulē," e-pastā raidorganizācijai CNN skaidro pētījuma vadošā autore, Rietumaustrālijas Universitātes pētniece Elizabete Sinklēra.

Viņa ar kolēģiem jau vairāk nekā 10 gadus pēta jūraszāles Austrālijas dienvidu piekrastē un cenšas noskaidrot, cik liela ģenētiskā dažādība valda šādās jūraszāļu pļavās un cik ļoti tās savā starpā ir saistītas. Šajā gadījumā pētnieki ievāca auga paraugus no 10 dažādām vietām gan 2012., gan 2019. gadā, kā arī veica vides mērījumus konkrētajās vietās – cik sāļš tur ir ūdens, kāda ir vidējā temperatūra un cik daudz apgaismojuma sasniedz augus.
Tas ir viens augs, kas Haizivju līcī ir izpleties 180 kilometru lielā platībā un tādējādi ir lielākais mums zināmais augs pasaulē.
Elizabete Sinklēra
Pētījuma autori par savu darbu arī pastāstījuši vietnē "The Conversation", atklājot, ka ģenētiskā analīze bijusi patiesi vērienīga – vērā ņemti 18 tūkstoši ģenētisko marķieru, lai būtu patiešām pārliecināti, ka pilnīgi visās vietās, kur iegūti paraugi, tas ģenētiski ir viens un tas pats augs.
Šādas jūraszāles vairojas divējādi. Viens ceļš ir dzimumvairošanās, kuras rezultātā var rasties jaunas gēnu kombinācijas un pieaug ģenētiskā dažādība. Otrs ceļš ir klonēšanās, augam radot veģetatīvus pēcnācējus, kuri paliek piesaistīti "vecākam" vismaz līdz kādam noteiktam attīstības posmam. Šis augs spēja vairoties tikai veģetatīvā ceļā, izplešot sakneņus.
Foto: AP/Scanpix/LETA

"Kas ir interesanti – šim augam ir divtik daudz hromosomu kā citās mūsu pētītās populācijās. Tam ir 40 hromosomas ierasto 20 vietā," bilst Sinklēra. Ņemot vērā milzīgo platību, kurā augs dzīvo, tam jāpielāgojas daudz dažādiem apstākļiem – gan mainīgam sāļumam (dažās no paraugu ņemšanas vietām ūdens bija pat divtik sāļš nekā okeānā vidēji), gan lielām ūdens temperatūras svārstībām – no +17 grādiem līdz pat +30 grādiem. Reproducēšanās bezdzimuma ceļā, iespējams, palīdzējusi augam labāk pielāgoties šiem tik ļoti dažādajiem apstākļiem, lēš pētījuma autori.

Šī jūraszāle arī ir visai sena – pašreizējās aplēses liecina, ka augs sācis izplesties apmēram pirms 4500 gadiem. Tiesa, ja izmēra ziņā šis ir rekordists, tad vecuma ziņā – ne tuvu. Pasaulē ir zināmi daudzi stipri senāki augi, kas eksistē vēl mūsdienās.

Šādas pļavas var dzīvot pat desmitiem tūkstošus gadu, ja netiek iznīcinātas, un ir būtiska piekrastes ekosistēmu sastāvdaļa, pasargājot krastus no vētru izraisītas erozijas, kā arī piesaistot lielu daudzumu oglekļa dioksīda un nodrošinot dzīvotni dažādu sugu jūras iemītniekiem. Diemžēl arī jūraszāles nav "imūnas" pret klimata pārmaiņām un skābuma līmeņa celšanos okeānā, nepieciešamību rūpēties par mūsu planētu bloga ierakstā "The Conversation" atgādina pētījuma autori.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!