Pastardienas bumbu mantojums: kas šobrīd notiek kodolizmēģinājumu vietās

Pirms nepilniem 75 gadiem, agrā 1945. gada 16. jūlija rītā, debesis virs tuksneša Ņūmeksikā spēji izgaismojās. Nedaudz vairāk nekā 400 cilvēku bija liecinieki kodollaikmeta straujajai rītausmai – "Trinity" jeb "Trīsvienības" kodolizmēģinājumam, pirmajam sekmīgajam cilvēces vēsturē. Jau pēc mēneša par kodolbumbu postošo spēku uzzināja arī pasaule, ASV bombardējot Hirosimu un Nagasaki. Padomju Savienība saprata, ka spēku līdzsvars nu ir izjaukts un tai steidzīgi vajag savu pastardienas ierīci. Turpmākais pusgadsimts pasaulei nesa vairāk nekā divus tūkstošus kodolsprādzienu, un liela daļa no tiem bija koncentrēta vienuviet – lielvalstu izvēlētajos poligonos. Kodolizmēģinājumi nu beigušies, ja neņem vērā dažus Ziemeļkorejas "izlēcienus" pēdējos gados, taču poligoni aizvien ir turpat, atgādina par bruņošanās sacensību un tās sekām. Kuri bija kodolizmēģinājumu karstie punkti, un kas tajos notiek šodien? Kā par pārsteigumu, dažas no šīm vietām aizvien ir samērā brīvi pieejamas arī ziņkārīgajiem, uz pārējām var tikt ierobežotu dienu skaitu gadā īpašās tūrēs.

Kopš "Trinity" sprādziena līdz pat 2017. gadam, kad savu pēdējo kodolizmēģinājumu veica Ziemeļkoreja, reģistrēti vismaz 2056 kodolizmēģinājumi. Jāņem vērā, ka ne vienā vien gadījumā viena izmēģinājuma laikā tika detonētas vairākas ierīces uzreiz, tāpat šajā skaitā nav iekļauta Hirosimas un Nagasaki bombardēšana.

Visvairāk spridzināja ASV, kas vienīgās veikušas vairāk nekā tūkstoti kodolizmēģinājumu. Dažādos avotos skaitļi nedaudz atšķiras, tas tāpēc, ka dažviet izdalīti tikai ASV veiktie izmēģinājumi no tiem, kurus ASV veica kopā ar Lielbritāniju. Ja runājam par tikai ASV veiktajiem izmēģinājumiem, to bija 1030. Kopā ar britiem veikti vēl daži desmiti izmēģinājumu. Nevadas kodolizmēģinājumu poligona oficiālajā statistikā pēdējais kodolizmēģinājums – 1992. gada septembrī vairāk nekā 330 metru dziļumā detonētā salīdzinoši nelielas jaudas kodolbumba – atzīmēts ar kārtas skaitli 1054.

PSRS savus kodolizmēģinājumus bija pārtraukusi vēl divus gadus iepriekš, 1990. gadā, bet kazahu dzejnieks un rakstnieks Olžass Suleimenovs ar uzrunu televīzijā jau 1989. gadā mudināja uz masu protestiem pret kodolizmēģinājumiem, aizsākot vienu no pirmajām plašajām kampaņām pret kodolieročiem toreizējā PSRS. Laika posmā no 1949. līdz 1990. gadam PSRS bija paguvusi detonēt 715 kodolierīces, tostarp arī vēsturē spēcīgāko kodolieroci – ūdeņraža bumbu "RDS-220" jeb tā saukto "Cara bumbu", iesauktu arī par "Kuzjas māti". Sākotnējais dizains paredzēja pat 100 megatonnu jaudu, bet izmēģinājumā tā tika samazināta aptuveni uz pusi – dažādos avotos tiek minēts, ka sprādziena jauda bija 50–57 megatonnas, tādējādi šī viena ūdeņraža bumba ir analogs 50–57 miljoniem tonnu trinitrotoluola jeb TNT. Pēc dažām aplēsēm, sprādziena jauda pārsniedz visu Otrā pasaules kara laikā izmantoto sprāgstvielu un munīcijas jaudu pat desmit reižu.