Baltijas jūra ir viena no vispiesārņotākajām jūrām pasaulē. Tās ekosistēma mainās gan invazīvo sugu ietekmē, gan neesot zvejas liegumiem. Mums jābūt gataviem, ka no Latvijas ūdeņiem pazudīs ne tikai mencas un lucīši, bet, iespējams, arī butes, stāsta Latvijas Hidroekoloģijas institūta pētnieki, kas apkopo pēdējā laikā dziļjūras teritorijās iegūto informāciju, ilustrējot to ar fotogrāfijām.
Latvijas Hidroekoloģijas institūta pētnieki turpina projektu Baltijas jūras dziļūdens teritoriju izpētei. Baltijas jūrā nav paisumu un bēgumu, tāpēc interesantākās dzīvotnes atrodas pat 30 metrus zem ūdens. Šīs vietas ir tīkamas ne tikai zivīm. Te dzīvo milzums mikroorganismu, kuru savstarpējo balansu var izjaukt kā zveja, tā ūdens piesārņojums. “Šī ir mūsu piekrastes visizplatītākā medūza – Ausainā aurēlija. Tā ir brīvi peldoša zooplanktonu suga, kura atrodas ūdens masā. Nav pamata baidīties, viņa ir pilnīgi nekaitīga. Viņa nedzeļ,” stāsta Latvijas Hidroloģiskā institūta zinātniskā asistente Anete Fedorovska.
Ingrīda Andersone jau turpat 30 gadu ir Latvijas Hidroekoloģijas institūta pētniece, kas pati nirst, lai pētītu situāciju jūrā. Zinātnieki analizē gan ūdens sastāvu ķīmiskās laboratorijās, gan pēta planktonus mikroskopos, bet aizraujošākās ir tieši ekspedīcijas, kurās uzskatāmi var redzēt, kā Baltijas jūra mainās.
Skatīties video:
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Abonē un lasi vairāk:
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
