Foto: Publicitātes attēli

Nākamās nedēļas otrajā pusē, no 28. līdz 30. novembrim, Rīgā, Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā, mašīnbūves, elektronikas un jauno tehnoloģiju izstādē "Tech Industry 2019" Latvijas Tehnoloģiskā centra un Eiropas Biznesa atbalsta tīkla Latvijā organizētajā Zinātnieku Inovācijas stendā varēs aplūkot inovatīvus Latvijas universitātēs un pētniecības institūtos radītus risinājumus. Zemāk lasi par pieciem izgudrojumiem, ar kuriem zinātnieki iepazīstinās izstādes apmeklētājus.

Nākotnes materiāls – termoplastu hibrīdkompozīts, kas aizstās tērauda sakausējumu


Nākotnes materiālu – termoplastu hibrīdkompozītu –, kas aizstās tērauda sakausējumu un vienlaikus saglabās ražošanas ātruma priekšrocības, Zinātnieku Inovācijas stendā prezentēs Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Materiālu un konstrukciju institūts. Institūta pētnieki strādā pie hibrīdtermoplastiskā pavediena tehniskā risinājuma izstrādes, lai pavediens būtu vairākkārt izturīgāks un stingāks par standarta 3D printera ABS pavedienu. Radītā tehnoloģija ļaus būtiski paplašināt tirgū pieejamo 3D drukāto produktu klāstu.

Tālvadības gaisa kuģu jeb dronu sistēmas un roboti


Transporta un sakaru institūts ir vienīgā augstskola Latvijā, kas mācību procesā izmanto 23 dažāda veida robotus – humanoīdos NAO robotus, universālo robotu UR3 un citus. Roboti ļauj studentiem apgūt mobilo robotu veidošanas principus, izprast mobilo robotu informācijas ierīču izmantošanas īpatnības un attīstīt praktiskās iemaņas mobilā robota vadības algoritmu īstenošanā.

Stenda apmeklētājiem būs iespēja pārbaudīt savas zināšanas prātā spēlē ar universālo robotu UR3, iepazīties ar tālvadības gaisa kuģu sistēmām un to lietošanas apmācību iespējām, kā arī uzzināt par apmācību iespējām kvalifikācijas celšanai vairākos IT novirzienos – Java, C++, Cisco CCNA, uzzināt vairāk par mobilajām un tīmekļa lietojumprogrammām, rūpniecisko robotiku un aviāciju.

Viedais ielu apgaismojums, intelektuālie vadības algoritmi un IoT sensoru sistēmas siltumnīcās


RTU Industriālās elektronikas un elektrotehnikas institūta pētnieki iepazīstinās ar jauniem viedo apgaismojumu sistēmu risinājumiem – jauna tipa PIR un radara kustību sensoriem, kas spēj noteikt satiksmes dalībnieku klātbūtni, kustības virzienu un aptuveno ātrumu 120 metru plašā darbības rādiusā un vienlaikus ir pielāgoti šaurai ielai. Ar pētnieku izstrādāto unikālo adaptīvo algoritmu būs iespējams dinamiski mainīt LED gaismekļa gaismas intensitātes robežas, kas vienlaikus nodrošinās maksimāli iespējamo elektroenerģijas ietaupījumu un augstu apgaismošanas kvalitāti.

Paralēli institūta zinātnieki stāstīs par izstrādātajiem intelektuālajiem vadības algoritmiem – bioenerģētiskās sistēmas algoritmiem siltumnīcu augu apgaismojuma sistēmām, kas nodrošina elektroenerģijas ietaupījumu līdz 30%, un par modulārajām IoT sensoru sistēmām un datu apstrādes platformām mazām un lielām industriālām siltumnīcām.

Ledus biezuma mērītājs, ultraplatjoslas impulsu radara sensora izstrādes komplekts un sensoru sistēmas tehnoloģija būvkonstrukcijām


Elektronikas un datorzinātnes institūts (EDI) demonstrēs vairākus inovatīvus elektronikas tehnoloģiju risinājumus. Viens no tiem ir portatīva, bezkontakta plāna ledus biezuma mērīšanas iekārta – eksperimentāls prototips, kuru var izmantot no 5 centimetru līdz 1,5 metru bieza ledus slāņa mērīšanai ūdenstilpnēs.

Otrs risinājums ir plaša pielietojuma ultraplatjoslas impulsu radara sensora izstrādes komplekts, kuru var pielietot nesagraujošai būvkonstrukciju apsekošanai un būvmateriālu parametru izmaiņu noteikšanai.

Trešā tehnoloģija ir sensoru sistēmas tehnoloģiju būvkonstrukciju deformāciju monitoringam, kas ļauj ar virknē savienotiem sensoru mezgliem nepārtraukti un attālināti monitorēt deformācijas un vibrācijas ēkām, tiltiem, tuneļiem un citām būvkonstrukcijām.

Saules baterijas izmantošanas efektivitāte zemnieku saimniecībās


Latvijas Lauksaimniecības Universitātes Tehniskās fakultātes pētnieki iepazīstinās ar saules bateriju izmantošanas iespējām zemnieku saimniecībā un to efektivitātes rādījumiem, atkarībā no saules radiācijas, saules pozīcijas un saules bateriju temperatūras. Pētījumā tika noskaidrots, ka ekonomiski visizdevīgāk saules bateriju saražoto elektroenerģiju ir izmantot laika posmā no pulksten 10 līdz 18, jo šajā posmā tiek saražots vidēji 75-90% no kopējās dienas laikā saražotās elektroenerģijas.

Paralēli Inovācijas stendā būs pieejamas speciālistu konsultācijas par inovācijas, pētniecības un attīstības un tehnoloģiju pārneses jautājumiem.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!