Pirmo reizi kartē iekļauts jaunais Dienvidu okeāna dziļākais punkts
Foto: AFP/Scanpix/LETA

Starptautiska kartogrāfu un zinātnieku komanda publiskojusi līdz šim detalizētāko Dienvidu okeāna dibena karti, tostarp tajā iekļauts pagaidām dziļākais zināmais punkts šajā okeānā – 7432 metri. Ja par mēru ņemam pasaulē augstāko debesskrāpi – Dubaijas "Burj Khalifa" – tad viena virs otra būtu jāsakrāmē deviņas šādas celtnes, lai virs ūdens parādītos pēdējā debesskrāpja smaile.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Konkrēto punktu 2019. gadā ar izpētes zemūdeni atklāja amerikāņu uzņēmēja un pētnieka Viktora Veskovo vadītajā ekspedīcijā "Five Deeps Expedition", kuras nolūks ir kartēt dziļākos punktus katrā no pieciem okeāniem. Veskovo pats nolaidās līdz gultnei ar zemūdeni "Limiting Factor". Jāatgādina, ka spiediens caurmērā pieaug par vienu atmosfēru ik pēc desmit metriem zem ūdens, tādējādi 7432 metru dziļumā tas ir 732 lielāks nekā normāls atmosfēras spiediens jūras līmenī. Lai to izturētu, dziļūdens zemūdenei ir speciāla forma un pamatīgi biezs korpuss no ļoti izturīgiem materiāliem. Divu cilvēku apkalpes nodalījumu vien pasargā deviņus centimetrus biezs izturīga titāna sakausējuma slānis.

Veskovo komandas fiksēto dziļākais punkts nu iekļauts kartē, kuras izveidošanā izmantotas vairāk nekā 1200 ar pētniecības kuģu un ledlaužu sonāriem ievāktu datu kopas. Tomēr arī pašlaik moderni dziļumu mērījumi ir tikai par nelielu daļu kartētās teritorijas. Ja to sadalītu laukumos, kur katram platība ir 500 kvadrātmetri, tad precīzi un ar mūsdienīgiem instrumentiem veikti dziļumu mērījumi būtu veikti vien nepilnā ceturtdaļā no šiem laukumiem.

Limiting Factor at the Cumberland East Bay (South Georgia Island)
Dziļūdens pētniecības zemūdene "Limiting Factor" izmēģinājumu laikā 2019. gadā.


Kā liecina ASV Nacionālās okeānu un atmosfēras pārvaldes (NOAA) dati, kopumā moderni mērījumi veikti vien desmitajai daļai pasaules okeāna dibena platības. Liela daļa šobrīd izmantoto okeānu un jūras dibenu karšu ir veidotas pēc nepilnīgiem, zemas izšķirtspējas datiem. Nav gan brīnums, ņemot vērā, ka trīs ceturtdaļas planētas virsmas platības aizņem ūdens, vietām dziļumam sasniedzot gandrīz 11 kilometrus. Tik detalizētas kartes, kādas ir par sauszemes platībām, okeānu gadījumā vienkārši nav pārāk praktiskas, ņemot vērā ieguldāmo darbu, lai kartētu visu okeāna dibenu. Galvenie jūras transporta izmantotie ceļi ir labi kartēti, un informācija par šiem apgabaliem regulāri tiek atjaunota.

Tomēr "Nippon Foundation-GEBCO Seabed 2030" projektā, kas ir arī jaunās Dienvidu okeāna kartes viens no izstrādātājiem – plānots visu okeāna dibenu pabeigt kartēt līdz 2030. gadam. Tam būtu nozīme ne tikai drošas jūras satiksmes nodrošināšanai.


Attēls: IBCSOV2/AWI/NIPPON FOUNDATION/SEABED2030

Okeāna dibena reljefa kartei ir arī zinātniska nozīme – tas, piemēram, ļautu identificēt zemūdens kalnus un citus ģeoloģiskus veidojumus, kas mēdz būt ūdens floras un faunas biodažādības "karstie punkti" un tādējādi ir interesantas vietas izpētei. Tāpat, kā norāda BBC, okeāna dziļums un dibena reljefs arī ietekmē okeāna straumju veidošanos un dažādu dziļumu ūdens slāņu mijiedarbību – šie faktori jāņem vērā, izstrādājot precīzus klimata modeļus.

Jaunie dati par Dienvidu okeāna dibena reljefu publicēti zinātniskajā izdevumā "Scientific Data".

Ja esi ISIC vai ITIC kartes īpašnieks, iegādājies "Delfi Abonementu" par īpašu cenu – 1 eiro uz 4 nedēļām. Vairāk par piedāvājumu uzzini šeit.

Tags

Klimata pārmaiņas Ģeogrāfija Antarktīda Antarktika Globālā sasilšana Okeāns
53545769
Zinātne
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form